Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija meklēs risinājumus novadiem bez saviem attīstības centriem, komentējot Satversmes tiesas (ST) spriedumu saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, aģentūrai LETA skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
"Būtiski, ka ST ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz 1.janvārim, līdz ar to nav nepieciešama tik steidzīga rīcībā kā Varakļānu gadījumā," norādīja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka ST pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem.
"Kā norāda ST, tad administratīvi teritoriālas reformas pamatā bija kritērijs, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. Šāds redzējums atbilst arī ministrijas sākotnējai iecerei. Līdz ar to strādāsim pie piedāvājumiem, lai atrisinātu esošo situāciju," saka Plešs.
Kā ziņots, ST vienā no lietām par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu (ATR) atzina Ilūkstes novada pievienošanu Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam par neatbilstošu Satversmei. Savukārt Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadiem administratīvi teritoriālā reforma (ATR) atbilst Satversmei.
ST secināja, ka līdzšinējā Ilūkstes novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Ne Ilūkstes novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana, nedz arī citi pašvaldības ierosinātie administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājumi neatbilstu vismaz vienam no reformas pamatā esošajiem kritērijiem, proti, tam, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs.
Tiesa konstatēja arī to, ka likumdevējs nav norādījis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Augšdaugavas novadu bez tā teritorijā esoša reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad, lemjot par līdzšinējā Ilūkstes novada iekļaušanu jaunajā Augšdaugavas novadā, kurā nav valsts attīstības plānošanos dokumentos noteikta reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, likumdevējs nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.
Tāpat līdzšinējā Ozolnieku novadā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra. Tādējādi Ozolnieku novada kā patstāvīgas pašvaldības saglabāšana neatbilstu reformas pamatā esošajam kritērijam, proti, tam, ka novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Tomēr šāda attīstības centra nav arī jaunajā Jelgavas novadā, kurā plānots iekļaut Ozolnieku novadu.
ST konstatēja arī to, ka likumdevējs nav sniedzis racionālus apsvērumus tam, kāpēc, izveidojot jauno Jelgavas novadu bez reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, ir pieļauta atkāpšanās no reformas pamatā esošā kritērija un kā ar šādu risinājumu iespējams sasniegt reformas mērķi. Tātad likumdevējs, lemjot par līdzšinējā Ozolnieku novada iekļaušanu jaunajā Jelgavas novadā, kurā nav reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra, nav ievērojis reformas mērķi un kritērijus un ir rīkojies patvaļīgi.
Lai gan pašvaldību vēlēšanas notika šī gada 5.jūnijā un 1.jūlijā jaunievēlētajām novadu domēm vai ar atsevišķu likumu ieceltām pagaidu administrācijām jāsanāk uz pirmo sēdi, reforma vēl nav uzskatāma par pabeigtu, norādīja ST. Atbildība par reformas pilnīgu pabeigšanu un iznākumu gulstas uz Saeimu un Ministru kabinetu. Turklāt Saeimas un valdības pienākums ir nodrošināt to, lai pilnībā tiktu īstenoti tie iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismi, kas norādīti Administratīvo teritoriju likumā.
ST norādīja, ka normatīvie akti jau šobrīd nosaka pilsoņu demokrātiskās līdzdalības tiesības pašvaldībās, piemēram, aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, tiesības paust savu viedokli, tiesības vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai vietējo iedzīvotāju intereses pašvaldībā tiktu īstenotas pēc iespējas pilnīgāk. Tādējādi tas, ka likums, kurā būtu paredzētas vietējo kopienu tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un šīm kopienām būtu piešķirta kompetence vietējas nozīmes jautājumu kārtošanā, vēl nav pieņemts, šobrīd neliecina par demokrātiskās līdzdalības tiesību ierobežošanu.
ST secināja, ka jaunajos novados ietilpstošo novada pilsētu un pagastu iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības mehānismus būs iespējams izvērtēt vienīgi pēc reformas pabeigšanas. Šobrīd attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu vietējām kopienām nav pamata secināt, ka likumdevējs būtu rīkojies patvaļīgi un reformas rezultātā iedzīvotāji varētu zaudēt demokrātiskās līdzdalības tiesības.
ST norādīja, ka atbilstoši Administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 2.punkta pirmajam teikumam līdzšinējām republikas pilsētu un novadu pašvaldībām jāturpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes vai ar atsevišķu likumu ieceltās pagaidu administrācijas pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šajā likumā noteiktajā kārtībā šī gada 1.jūlijā.
ST secināja, ka Ilūkstes un Ozolnieku novadu domju apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai ST sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma.
Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru, izskatāmajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka Satversmei neatbilstošās normas noteiktu laiku paliek spēkā un Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu. Līdz ar to ST atzina apstrīdētās normas attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu par spēkā neesošām no 2022.gada 1.janvāra.