Tiesa attaisno valsts noslēpuma izpaušanā apsūdzēto deputātu Jurašu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa otrdien attaisnoja par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu apsūdzēto Saeimas deputātu, bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu (JKP), noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūra par spriedumu varēs iesniegt protestu. Ja tas notiks, lieta būs jāskata Rīgas apgabaltiesai.

Jurašs teica, ka tiesas spriedums ir absolūti likumsakarīgs un pašsaprotams, lai gan apsūdzības izvirzīšana un tiesas process bija ļoti nepatīkams laiks viņam un ģimenei.

Šāds spriedums Jurašam ir personīgi svarīgs, taču vēl svarīgāks tas ir sabiedrībai kopumā un jebkuram potenciālam trauksmes cēlējam, kurš vēlas neklusēt par amatpersonu prettiesisku rīcību un vēlas justies pasargāts no nelabvēlīgu seku rašanās. "Šis spriedums ir nepārprotams signāls, un tas ir vērtīgais no šīs prāvas," uzsvēra Jurašs.

Jurašs apzinās, ka prokuratūra var izvēlēties tomēr iesniegt protestu un tādā gadījumā tiesāšanās atkal aizņems pietiekami ilgu laiku. Tā vietā deputāts tomēr aicina prokuratūru protestu neiesniegt un "īsta vīra cienīgā rīcībā atzīt sakāvi". Iesniedzot protestu atkal tiks nelietderīgi izmantoti prokuratūras, tiesas resursi, kā arī iesaistīto personu laiks, uzskata politiķis.

"Protams, katrs mēģina sevi aizstāvēt pēc izvirzītām apsūdzībām, taču šajā gadījumā es tiešām visu biju izdarījis likumīgi," uzsvēra Jurašs.

Prokurors Māris Urbāns aģentūrai LETA teica, ka par spriedumu tiks iesniegts protests, taču patlaban nav zināmi tiesas argumenti.

Prokurors joprojām uzskata, ka lietā savāktie pierādījumi ir pietiekami un valsts apsūdzības argumenti ir spēcīgi, lai panāktu notiesājošu spriedumu.

Urbāns uzskata, ka jānodala trauksmes celšana, informāciju izpaužot no dokumenta, kas ir klasificēts kā valsts noslēpums.

"Ja gribi celt trauksmi, tad cel trauksmi, bet, lūdzu, esi pietiekami uzmanīgs un neizpaud informāciju no klasificētiem dokumentiem. Ja viņa patiesā motivācija bija celt trauksmi, tad viņš varēja neizpaust informāciju tādā detalizācijas pakāpē no sava slepenā ziņojuma. Apsūdzības vērtējumā šo ziņu sniegšana ir bijusi ne vien trauksmes celšana, bet pastāvēja arī kādi citi slēpti motīvi, par kuriem detalizēti mēs nevaram pateikt," norādīja Urbāns.

LETA jau rakstīja, ka Jurašs iepriekš vairākkārt publiski ir kritizējis toreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru un sākotnēji cits prokurors viņa rīcībā nekādu noziegumu nesaskatīja. Urbāns apgalvoja, ka apsūdzības celšanā neviena prokuratūras amatpersona vai politiķi pret viņu nav veicis spiedienu, lai gan viņam par Juraša lietu ir bijusi saruna ar amatā augstākiem prokuroriem.

"Šī saruna bija vairāk par to, lai nenotiktu lietas novilcināšana, proti, lai lietā ir virzība neatkarīgi no tā, vai tiek izbeigta, vai sūtīta uz tiesu," piebilda Urbāns.

Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam esot piedāvāts kukulis, lai bijušā "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka tolaik vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera tolaik vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka, nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus. Toreiz informācija izskanēja Latvijas Televīzijā un žurnālā "Ir".

Tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Valsts drošības dienests, kas lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.

Tomēr vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.

Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam, un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.

2019.gada janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai.

Jurašs savu vainu neatzīst.

Tikmēr Vidzemes rajona tiesa korupcijā apsūdzēto Magoni un Osinovski gada sākumā attaisnoja, taču spriedumu prokuratūrai vēl ir iespējams noprotestēt. Tādā gadījumā lieta būs jāskata Vidzemes apgabaltiesai.