Šomēnes – 19. un 20. novembrī – NATO samitā Lisabonā jāapstiprina NATO stratēģiskā koncepcija, kas saturēs būtiskus jaunumus arī Latvijai vismaz turpmākajiem desmit gadiem.
Uzreiz jāpiebilst, ka mūsu valsts militārā klātbūtne Afganistānā netiks pārtraukta un, visticamāk, netiks arī strauji mainīta proporcija starp militāro un civilo palīdzību. Taču Latvijai, tāpat kā citām NATO dalībvalstīm, ir saistoša pārejas posma uzsākšana, kas nozīmē pakāpenisku varas nodošanu Afganistānā vietējiem spēkiem.
Uz vienu no Latvijai būtiskiem aspektiem jaunajā stratēģiskajā koncepcijā norādīja Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, proti, nepastāvēs dalījums vecajās un jaunajās dalībvalstīs. "Latvijas interesēs ir, ka šis dokuments saglabās NATO pamatprincipus – kolektīvās drošības sistēmu," viņš sacīja.
Īpaša uzmanība tiks veltīta arī sadarbībai ar Eiropas Savienību (ES), taču uz šo, tāpat kā virkni citu jaunajā stratēģijā ietverto aspektu, ir norādīts jau krietni agrāk – jaunums tas nav. Pirms došanās uz šonedēļ notiekošo NATO parlamentārās asamblejas (PA) sesiju Varšavā NATO PA Latvijas delegācijas vadītājs Imants Lieģis (Vienotība) izteicies, ka jauns un efektīvs veids, kā stiprināt alianses un savienības sadarbību, varētu būt NATO PA, par ko viņš runās Polijā.
Svarīga ir arī alianses turpmākā sadarbība ar Krieviju, un par to, ka ledus ir iekustējies no abām pusēm, liecina Lisabonas samitā paredzētā NATO – Krievijas padomes sēde, kurā dalību apstiprinājis arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Nav noslēpums, ka transatlantiskās alianses dalībvalstu vidū lielas domstarpības izraisījusi gan NATO paplašināšanās iespēja, gan attiecības ar Krieviju. Tagad, A. Razāns sacīja, Latvijas interesēs ir NATO paplašināšanās, savukārt samitā NATO cerība ir kopīgi ar Krieviju skatīt jautājumu par iespējamo sadarbību pretraķešu aizsardzības jomā. Maijā Rīgā notikušās NATO PA laikā alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens informēja, ka pašlaik vairāk nekā 30 valstīs tiek izstrādātas un izmantotas raķetes, kas rada draudus iedzīvotājiem un NATO karaspēkam. Pretraķešu sistēma apvienotu gan Eiropas, gan ASV sistēmas un papildus izmaksātu 200 miljonus eiro – šo summu nāktos sadalīt uz visām 28 dalībvalstīm. Savukārt septembrī, uzaicinot Krieviju piedalīties NATO samitā Lisabonā, A. F. Rasmusens norādīja, ka ir svarīgi Lisabonas samita laikā izteikt Krievijai jaunu piedāvājumu sadarbībai pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidē.
Latviju lokāli interesējošs noteikti ir Afganistānas jautājums, kura izskatīšanai samitā notiks atsevišķa sēde. Latvijas dalība Afganistānā līdzekļu trūkuma dēļ netiks izvērsta kā masīva civilā palīdzība, atjaunojot infrastruktūru, uz ko kā nepietiekamu palīdzību šai valstij Rīgā notikušās NATO PA laikā norādīja Afganistānas pārstāvis. A. Razāns piekrita, ka varētu vērtēt proporciju starp Latvijas militāro un civilo palīdzību Afganistānai, taču šis būs politiskas diskusijas jautājums tālākā nākotnē.