Jūnijā sausie un karstie laika apstākļi veicinājuši kaitēkļu masveida savairošanos, atzina Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).
Dienestā norādīja, ka tostarp dārzos un mežos iedzīvotāju uzmanību vairāk pievērš dažādas tīklkodes, kas kokos veido satīklojumos, kur mīt to kāpuri.
No tīklkodēm patlaban vairāk pamanāmas ir augļu koku tīklkode (Yponomeuta padellus) un ābeļu tīklkode (Yponomeuta malinellus), kuras mīt ābelēs, plūmēs, bumbierēs, ķiršos, aronijās, vilkābelēs un citos kokos un krūmos, reti kurā vietā savairojoties tik lielā skaitā, lai nodarītu augiem būtisku kaitējumu. Biežāk kokos vai krūmos redzamas atsevišķas ligzdas.
Tāpat uz dažādiem kultūraugiem manāmas laputis.
"Masveida savairošanos veicinājuši šī pavasara specifiskie laika apstākļi. Aukstais un lietainais maijs sabremzēja kaitēkļu attīstību, bet jūnijs palīdzēja nokavēto atgūt ar uzviju - dažādu veidu kaitēkļi vienlaicīgi strauji attīstījās," minēja VAAD Integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande.
Viņa arī skaidroja, ka kaitēkļi jūnija beigās un jūlija sākumā iekūņosies, bet daļa, piemēram, laputis, turpinās attīstību, veidojot arvien jaunas paaudzes. "Ja pēcjāņu laiks būs lietains un vēss, kaitēkļu attīstība būs lēnāka un attiecīgi bojājumu būs mazāk", piebilda Lestlande.
VAAD eksperti norādīja, ka tīklkodes var ierobežot, nogriežot zaru galus ar kāpuru ligzdām. Ligzdas un tajās mītošos kāpurus nepieciešams iznīcināt. Tāpat tīklkodēm ir arī dabiskie ienaidnieki - parazītlapsenes, kāpurlapsenes, plēsīgās blaktis, mārītes un zeltactiņas, tādēļ ar dažādiem paņēmieniem jāveicina to piesaiste dārziem.
Dienestā minēja, ka arī laputu skartos zaru galus kopā ar laputīm var nogriezt un iznīcināt.
Tāpat dienestā piebilda - kaitēkļu attīstību samazinās tuvākajās dienās gaidāmie negaisi, kurus parasti pavada stipras lietusgāzes, kā iespaidā lielākā daļa uz kultūraugiem mītošo kaitēkļu mehāniski tiks traumēti un no augiem noskaloti zemsedzē.
