Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Latvija pasaules konkurētspējīgāko valstu starpā ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū

© f64.lv, Kaspars Krafts

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Eiropas lielākā ekonomika Vācija šogad pakāpusies par divām pozīcijām un ieņem 15.vietu, bet Ķīna no 20.vietas pacēlusies uz 16.vietu. Austrija salīdzinājumā ar pagājušo gadu zaudējusi trīs pozīcijas un ieņem 19.vietu, bet Japāna ir pakāpusies par trīs vietām un ieņem 31.pozīciju.

Indija atzīta par 43.konkurētspējīgāko valsti pasaulē, Krievija pacēlusies par piecām vietām un šogad ieņem 45.pozīciju, Turcija pasliktinājusi savu sniegumu par piecām vietām un ieņem 51.pozīciju.

No Eiropas Savienības valstīm indeksā vissliktākais sniegums ir Horvātijai, kas ieņem 59.vietu.

61.vietu indeksā ieņem Botsvāna, kas šogad šajā sarakstā iekļauta pirmo reizi, Dienvidāfrika ir 62.vietā (59.pozīcija pērn), Argentīna ir 63.vietā (62.vietā pērn), bet pēdējā vietā šogad, tāpat kā pērn, atrodas Venecuēla

Pētījumā, kas tiek publicēts kopš 1989.gada, konkurētspējas izvērtējumā ņemti vērā 260 kritēriji, tostarp makroekonomikas rādītāji, kā arī vairāk nekā 6250 respondentu no uzņēmējdarbības vides atbildes par korupcijas, vides un dzīves līmeņa uztveri.