FKTK piemēro 5,85 miljonu eiro sodu "Rietumu bankai"

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piemērojusi AS "Rietumu banka" soda naudu 5,85 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, pavēstīja FKTK pārstāvji.

Bankai arī noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai.

FKTK 2019.gadā veica klātienes pārbaudi "Rietumu bankā" un 2019. un 2020.gadā mērķa pārbaudes NILLTPF novēršanas jomā. To laikā tika vērtēts, kā banka ievēro NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasību izpildi un vai tajā darbojas iekšējās kontroles sistēma, kas spēj identificēt riskus, lai banka varētu veikt turpmākās nepieciešamās darbības šo risku vadīšanai, nepieļaujot bankas un Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu NILLTPF.

Pārbaudēs FKTK konstatēja pārkāpumus un trūkumus, kas saistīti ar nepietiekami efektīvu bankas iekšējās kontroles sistēmu un risku pārvaldību, tostarp secināja, ka banka nebija atbilstoši izvērtējusi riskus, kas saistīti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tostarp ārvalstu, darbību, un atsevišķos gadījumos klientam NILLTPF risks noteikts zemāks nekā tam faktiski piemītošais risks.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka bankā ir atvēlēti nepietiekami resursi NILLTPF riska pārvaldīšanai, trūkst visaptverošas iekšējā audita dienesta pārbaudes, ir nepilnīgi iekšējie normatīvie akti NILLTPF novēršanas jomā un klientu izpētes kvalitātes kontroles trūkums.

FKTK secināja, ka tie ir cēloņi būtiskiem pārkāpumiem vairākos klientu izpētes un darījumu uzraudzības procesos, piemēram, savlaicīgas un kvalitatīvas klienta izpētes, tai skaitā klienta padziļinātās izpētes, veikšanā un izpētes rezultātu dokumentēšanā, finanšu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanā, pietiekamas klientu veikto darījumu uzraudzības nodrošināšanā, patieso labuma guvēju noskaidrošanā un savlaicīgu ziņojumu sniegšanā Finanšu izlūkošanas dienestam, čaulas veidojumu identificēšanā.

FKTK bankai noteikusi vairākus pienākumus konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai - bankai jāizstrādā pasākumu plāns, lai nekavējoties novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus, un jāturpina darbs pie biznesa modeļa maiņas un riska ekspozīcijas rādītāju samazināšanas no paaugstināta riska jurisdikcijām, tāpat bankai jāpārskata klientu riska skaitliskais novērtējums un jāveic klientu bāzes, kuriem piemīt paaugstināts NILLTPF risks, revīzija.

Tāpat "Rietumu bankai," piesaistot zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību, jāveic neatkarīgs izvērtējums par bankas iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un atbilstību NILLTPF novēršanas normatīvo aktu prasībām. Pēc izvērtējuma veikšanas bankai jāizstrādā pasākumi neatkarīgā izvērtējuma rezultātā sniegto rekomendāciju izpildei;

Līdz konstatēto trūkumu novēršanai bankai uzdots ievērot ierobežojumus attiecībā uz noteiktu kategoriju jaunu paaugstināta riska klientu piesaistīšanu.

FKTK vērš uzmanību, ka soda naudas apmērs tiek noteikts procentuāli, ņemot vērā bankas kopējo gada apgrozījumu.

"Rietumu banka" šogad pirmajos trijos mēnešos strādāja ar peļņu 5,604 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotā informācija. Vienlaikus bankas grupas peļņa pieaugusi 6,6 reizes un bija 8,522 miljoni eiro.

"Rietumu banka" pagājušajā gadā strādāja ar auditēto peļņu 18,125 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2019.gadā, liecina bankas publiskotā informācija. Vienlaikus bankas koncerna peļņa samazinājusies par 48,8% un bija 11,768 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" 2020.gada beigās bija piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.

Latvijā

Parādi par komunālajiem pakalpojumiem, laikus neizvesti mēsli, apkārtējās vides piesārņojums un citas nepilnības ikdienas darbā – tie ir tikai daži iemesli, kuru dēļ Izglītības un zinātnes ministrija ir gatava lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju, kas jau ilgstoši saimnieko valstij piederošajā jāšanas sporta centrā “Kleisti”, vēsta 360TV Ziņas.

Svarīgākais