Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisija darbam ar Tiesu iekārtas likumu 27.oktobrī nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ("Vienotība") ar lūgumu steidzami un rūpīgi izvērtēt no Satversmes tiesas (ST) spriedumiem izrietošā tiesnešu atalgojuma modeļa pamatotību un saprātīgumu, savukārt valdība sagatavojusi atbildi, ka tiesneši būtu jāiekļauj vienotajā valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmā.
Ministru kabineta ieskatā arī prokuroru atalgojums būtu jāpiesaista Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, teikts Tieslietu ministrijas izstrādātajā un šodien valdībā atbalstītajā Dombrovska atbildē Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijai.
Apakškomisija, uzklausot Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju ziņojumu, konstatējusi, ka, ST spriedumiem stājoties spēkā, no nākamā gada ievērojami palielināsies tiesnešu amata algas. Tiesnešu algu pieaugums, pēc FM provizoriskiem aprēķiniem, var prasīt aptuveni 15 miljonus latu papildu līdzekļus no 2011.gada valsts budžeta, teikts apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ("Vienotība") parakstītajā vēstulē premjeram.
Rezultātā rajona tiesas tiesnesim amata alga var palielināties no 808 līdz pat 2200 latiem, atļaujot iespējamu samazinājumu par 27%. Citu tiesu tiesnešu amata algu lielums var pārsniegt rajona tiesu tiesnešu atalgojumu par 20%-100%, neskaitot piemaksas par noteikto kvalifikācijas pakāpi, kas var sasniegt pat 35% no amata algas.
Līdz ar to apakškomisija aicinājusi valdību steidzami un rūpīgi izvērtēt no ST spriedumiem izrietošās tiesnešu atalgojuma modeļa pamatotību un saprātīgumu, jo sevišķi pēc vienotās atalgojuma sistēmas ieviešanas, apsverot iespēju šīs sistēmas prasības attiecināt uz iestādēm un amatpersonām, uz kurām šī sistēma patlaban neattiecas, piemēram, uz tiesnešiem.
"Būtu nepieciešams nekavējoties veikt šo izvērtējumu un, ja nepieciešams, izstrādāt attiecīgos likumprojektus, pirms tam veicot konsultācijas ar tiesu varu par tiesnešu darba samaksas sistēmas un vienotās atalgojuma sistēmas sabalansēšanu," teikts Dombrovskim adresētajā apakškomisijas vēstulē.
Savukārt šodien valdībā apstiprinātajā apakškomisijai adresētajā atbildes vēstulē norādīts, ka taisnīguma nodrošināšanas un diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanas nolūkos visu publiskā sektorā strādājošo amatpersonu un darbinieku atalgojumu neatkarīgi no viņu veicamajām funkcijām un uzdevumiem būtu nepieciešams reglamentēt vienā normatīvajā aktā - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, paredzot vienotus atalgojuma noteikšanas pamatprincipus un kritērijus un nodrošinot visas atalgojuma sistēmas caurskatāmību un sabalansētību.
"Uzskatām, ka, nosakot tiesnešu un prokuroru atalgojumu [Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku] atlīdzības likumā, atalgojuma apmērs piesaistāms valsts pārvaldē strādājošo augsti kvalificētu juristu atalgojumam. Īstenojot šo mērķi un sabalansējot tiesnešu un prokuroru darba samaksu ar [Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku] atlīdzības likumā noteikto vienoto atalgojuma sistēmu, tiesās un prokuratūrās strādājošo amatpersonu atalgojuma līmenis tiktu sasaistīts ar vispārējām atalgojuma līmeņa tendencēm un samēru valsts sektorā," teikts šodien Ministru kabinetā apstiprinātajā atbildes vēstulē Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijai.
Tomēr valdība arī atgādinājusi, ka likumdevēja rīcības brīvību tiesnešu darba samaksas tiesiskā regulējuma izstrādē ierobežo Satversme, kā tas atzīts ST 2010.gada 18.janvāra spriedumā.
Izmaiņas tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā, iekļaujot to vienotajā modelī, uzskatāmas par būtisku reformu, kas prasa īpaši rūpīgu un juridiski pamatotu izvērtējumu. "Vēlreiz uzsverams, ka tiesiska un pamatota šīs reformas īstenošana nav iespējama bez kompleksa risinājuma," teikts Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijai adresētajā atbildes vēstulē.