Linkaits: Sabiedriskā transporta kvalitāte nav iespējama bez labiem ceļiem

Lai gan Satiksmes ministrijas prioritāte turpmākajos gados ir sabiedriskais transports, tas nav iedomājams bez labiem ceļiem, diskusijā "Labā prakse videi draudzīga sabiedriskā transporta ieviešanā" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Viņš pauda, ka jaunie autobusi pa sliktākiem ceļiem ātrāk nolietosies, turklāt arī pieredze mērot ceļu nebūs tik patīkama par spīti tam, ar kādu transporta līdzekli persona pārvietojas.

"Mums ir diezgan liels parāds iekrājies attiecībā pret ceļu sakārtošanu pēdējos 30 gados. Tas, kā mēs pēdējos gados strādājam, ir tieši secīga galveno reģionālo ceļu sakārtošana," atzīmēja ministrs, kurš skaidroja, ka par galvenajiem autoceļiem ir arī ilgtermiņa redzējums, kas apstiprināts arī Autoceļu padomē un ir skaidrs gan par ātrgaitas ceļiem - par to secību, kādā tie tiks veidoti.

Linkaits sacīja, ka nākamais plāna punkts ir reģionālie ceļi, kur pagājušajā un šajā gadā investēti lieli līdzekļi ceļu sakārtošanai. Tādējādi tiek īstenots ilgtermiņa plāns, kas paredz grants posmu asfaltēšanu. "Šo plānu domājam tuvākajā laikā laist klajā un iepazīstināt ar to sabiedrību un pašvaldību pārstāvjus, lai kopīgi vienotos par darba prioritātēm un to secību," atklāja satiksmes ministrs.

Tāpat satiksmes ministrs diskusijā atbildēja uz pašvaldību pārstāvju uzdoto jautājumu par to, kādēļ no Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma transporta nozares piešķirtā finansējuma transporta jomai lielāko daļu naudas līdzekļu paredzēts ieguldīt Rīgas un Pierīgas reģionu multimodālo risinājumi attīstībā. Viņš skaidroja, ka, salīdzinot ar citām Latvijas lielajām pilsētām, piemēram, Liepāju un Daugavpili, Rīga transporta attīstības ziņā iepaliek, jo pēdējo desmit gados tieši transporta attīstības jomā nav veikusi pietiekami lielas investīcijas, kā to darījušas Daugavpils un Liepāja.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais