Valdības noteiktais minimālais skolēnu skaits klašu grupās vidējās izglītības līmenī ir solis ceļā uz skolu tīkla sakārtošanu, otrdien preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes šādu nostāju pauda izglītības ministre Anita Muižniece (JKP).
Pēc ministres vārdiem, valdība ir spērusi vienu no soļiem, kas nākotnē palīdzēs skolu tīklu padarīt efektīvāku. Kā skaidroja Muižniece, noteiktais pieļaujamais minimālais izglītojamo skaits klašu grupās ir saistīts arī ar pāreju uz jauno mācību saturu, kas nosaka vidējās izglītības posmā skolās noteikt vismaz divus padziļinātos kursus.
Politiķe piebilda, ka tūlītēji rezultāti nav gaidāmi nākamajā gadā, bet Ministru kabineta lēmums ir virzība uz priekšu gaidāmajā skolu tīkla sakārtošanā.
Otrdien Ministru kabinets precizēja kritērijus par minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās izglītības pakāpē.
Turpmāk minimāli pieļaujamais izglītojamo skaits vidējās izglītības klašu grupās valstspilsētās ir 120 izglītojamie, administratīvajos centros (izņemot valstspilsētas) - 90 izglītojamie, bet reģions ārpus administratīvajiem centriem - 40 izglītojamie. Valsts augstskolas un privātās vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupās minimālais izglītojamo skaits nedrīkst būt zemāks par 40 izglītojamiem, savukārt vispārējās izglītības iestādes vidējās izglītības pakāpes klašu grupā - 25 izglītojamiem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsvēra, ka skolu tīkla sakārtošana ir viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību ikvienam izglītojamajam, neatkarīgi no ģimenes materiālā stāvokļa un skolas atrašanās vietas. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana, veidojot izglītības iestādes ar optimālu izglītojamo skaitu, sniegs iespēju paplašināt izglītības programmu piedāvājumu izglītojamajiem, efektīvi izmantojot izglītības iestāžu infrastruktūru un cilvēkkapitāla resursus, tādējādi arī lietderīgi izmantojot izglītības jomai piešķirto finansējumu.
Tāpat valdībā tika precizēts, ka valdībā apstiprinātie kvalitātes nav attiecināmi uz speciālās izglītības iestādēm, kā arī vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kas vidējās izglītības pakāpē īsteno tikai speciālās vidējās izglītības programmas. Tāpat projekts paredz, ka minimālā izglītojamo skaita kritēriji un kvalitātes kritēriji neattiecas uz vidējās izglītības iestādēm, par kurām izglītības iestādes dibinātājs pieņēmis lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizācijas vai likvidācijas pabeigšanu līdz kārtējā gada 31.augustam.
IZM atgādināja, ka valdības rīcības plānā viens no uzdevumiem paredz skolu sistēmas optimizāciju. Spēkā esošais regulējums nosaka pierobežu un pierobežas joslu, taču izvērtējot minēto regulējumu un nepieciešamību ES pierobežā nodrošināt izglītības pieejamību, par ES ārējās robežas teritorijā esošajām izglītības iestādēm četru reģionu bloku iedalījuma kontekstā uzskatāmas tās pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, kas atrodas līdz 15 kilometriem no ES ārējās robežas. Šādam statusam atbilst Rekavas vidusskola, Baltinavas vidusskola, Kārsavas vidusskola, Ciblas vidusskola, Zilupes vidusskola, Salienas vidusskola, Zemgales vidusskola (Daugavpils novadā).
Kā skaidroja ministrija, izglītības iestādes, kas nav izpildījušas kvalitātes kritērijus pēc izvērtējuma 2022.gada augustā, kopā ar pašvaldību rastu risinājumus, kā tos uzlabot, regulējums paredz, ka pirmajā gadā - 2022./2023.mācību gadā - skola saņem brīdinājumu. Ja arī pēc kvalitātes kritēriju izvērtējuma 2023.gada augustā nav izpildītas kvalitātes prasības, tad 2023./2024.mācību gadā skola saņem 80% no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē.
Savukārt, ja trešo gadu pēc kārtas, 2024./2025.mācību gadā izglītības iestāde neizpilda kvalitātes kritērijus, tad saņem 50% no valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksas finansēšanai vidējās izglītības pakāpē.
Četrus gadus neizpildot kvalitātes kritērijus, izglītības iestāde zaudē valsts finansējumu pedagogu darba samaksai vidējās izglītības pakāpē.