Atbildīgie dienesti nosoda "Baltic Devon Mink" atklātos dzīvnieku labturības pārkāpumus

Dzīvnieku aizsardzības un labturības padome nosoda kažokzvēru audzētāja SIA "Baltic Devon Mink" atklātos dzīvnieku labturības pārkāpumus, otrdien Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes ārkārtas sēdē kopsavilka zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA).

Vienlaikus Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktorei Lienei Jansonei padome uzticēja pienākumu sagatavot oficiālu ziņojumu ne tikai par biedrības "Dzīvnieku brīvība" atklātajiem pārkāpumiem "Baltic Devon Mink" kažokzvēru audzētavā, bet arī par padomes kopējo nostāju, ka jebkādi dzīvnieku labturības pārkāpumi ir nosodāmi un nepieņemami.

Biedrības "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība" valdes priekšsēdētāja un ārkārtas sēdes ierosinātāja Solvita Vība atgādināja, ka Dzīvnieku aizsardzības un labturības padomei ir konsultatīvs rakstus, taču, kā sacīja Vība, "konsultācijas ir bieži vien svarīgākas nekā kāda konkrēta rīcība." Viņa arī pauda cerību par jaunās padomes aktīvāku darbu dzīvnieku aizsardzības un labturības jautājumos, kā arī klātesošajiem novēlēja panākumus padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā.

Biedrības "Dzīvnieku brīvība" attīstības speciālists Aivars Andersons ziņoja, ka biedrība jau ceturto reizi ir dokumentējusi dzīvnieku labturības pārkāpumus Latvijas kažokzvēru novietnēs. Tāpat viņš atgādināja, ka daudzviet Eiropas Savienībā (ES) zvēraudzēšana kažoku ieguves nolūkiem tiek aizliegta vai būtiski ierobežota, tostarp arī kaimiņvalstī Igaunijā, kur lēmums par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu pieņemts jūnija sākumā.

Tāpat Andersons norādīja uz vairākiem ES normatīvajiem dokumentiem, kas regulē dzīvnieku labturības jautājumus un secināja, ka biedrības uzņemtais un publiskotais videomateriāls norāda uz nozarē esošo kažokzvēru audzēšanas cietsirdīgo praksi. "Līdz ar to zvēraudzēšana ir pretrunā ar dzīvnieku aizsardzības likuma garu un burtu," uzsvēra biedrības attīstības vadītājs.

Viņš minēja, ka par labu kažokzvēru audzēšanas liegumam runā arī zinātniskā literatūra, sabiedrības parakstītā kažokzvēru audzēšanas aizlieguma petīcija, kuru parakstījuši jau 36 000 cilvēku, un nozares niecīgais pienesums Latvijas ekonomikai. Andersons skaidroja, ka kažokzvēru audzēšana Latvijai pērn ienesusi vien 0,003% jeb 300 000 eiro no kopbudžeta.

"Situācijā, kurā vairāk nekā 60% iedzīvotāju neatbalsta zvēraudzēšanas industriju, jo vairāk nav saprotama tās pastāvēšana ar šādiem, niecīgiem ekonomiskiem rādītājiem," uzsvēra Andersons, retoriski vaicājot vai tiešām 21.gadsimtā ir nepieciešams iesprostot un nogalināt 100 000 savvaļas dzīvnieku, lai iegūtu "liekas apģērba dekorācijas".

Latvijas Zvēraudzētāju asociācijas priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš pauda, ka "Dzīvnieku brīvības" apkopotais materiāls norāda uz labturības pārkāpumiem un asociācija nenoliedz, ka šādi pārkāpumi būtu jāsoda. Tomēr Veckaktiņš uzsvēra, ka biedrības sagatavotais video materiāls ir "klaji tendenciozs", atspoguļojot vien slimus dzīvniekus un sliktos piemērus, lai arī dzīvnieku novietnē 99,99% atrodas veseli dzīvnieki.

Viņš arī sacīja, ka šis nav pirmais gadījums, kurā aktīvisti veido tendencioza satura materiālus, lai noskaņotu sabiedrību pret zvēraudzēšanas industriju un lopkopību vispār. Tāpat asociācijas valdes priekšsēdētājs mudināja padomes locekļus izvērtēt biedrības piesaukto petīciju, kura, saskaņā ar Andersona pausto, nav reprezentabla, jo to iespējams parakstīt gan vairākkārt, gan ne tikai Latvijai valstspiederīgajiem. Vienlaikus dzīvnieku agresija un pārkāpumi konstatēti ūdeļu pārošanās laikā, kad dzīvnieki pēc dabas ir agresīvi un mēdz sakost ne tikai savas sugas pārstāvjus, bet arī dzīvnieku novietnē strādājošos darbiniekus.

Attiecībā uz Igaunijā pieņemto kažokzvēru audzēšanas nozares slēgšanu Veckaktiņš sacīja, ka Igaunijā jau vairākus gadus nefunkcionē neviena kažokzvēru novietne. "Igaunijā jau trīs gadus nav neviena paša kažokzvēra, un ir ļoti viegli paļauties spiedienam un aizvērt to, kā faktiski nav," komentēja asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis piebilda, ka patlaban attiecībā uz "Baltic Devon Mink" novietnē konstatētajiem pārkāpumiem dienests veic divu veidu darbības. Pirmkārt, izpildot zemkopības ministra rīkojumu, ir sāktas ārpuskārtas pārbaudes visās Latvijas zvēraudzētavās, kur pārbaudēs piedalās ne tikai reģionālie inspektori, bet arī pārstāvji no centrālās struktūrvienības. Otrkārt, ir sākts administratīvais process par sešām videomateriāla epizodēm, kurās novērojama cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tostarp ir identificētas sešas personas un sākti seši administratīvie procesi, kā arī tiek vērtēta uzņēmuma atbildība.

Papildus Balodis lūdza biedrību "Dzīvnieku brīvība" identificēt novietnē strādājošo darbinieku, kas uzņēma sabiedriskajā telpā izplatīto videomateriālu. "Liecinieku liecība ir ļoti būtiska šajā procesā, lai mēs varētu pierādīt gan individuālu, fizisku personu vainu, gan arī, ja tā ir pieņemta prakse uzņēmumā, uzņēmuma vainu," uzsvēra PVD ģenerāldirektors.

Vienlaikus viņš norādīja, ka sodi par dzīvnieku labturības pārkāpumiem ir bargi - fiziskām personām iespējams piespriest naudas sodu līdz 2000 eiro, savukārt juridiskai personai sods piemērojams līdz 3000 eiro.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un praktizējošs veterinārārsts Kaspars Kovaļenko padomei skaidroja, ka uz zvēraudzētavu problemātiku nepieciešams skatīties plašāk, tostarp mēģinot ieraudzīt kopainu. Viņš sacīja, ka industriju iespējams saglabāt arī rūpējoties par labturību un būtiski paaugstinot labturības prasības. Tāpat Kovaļenko piebilda, ka kažokzvēru audzēšanas aizliegums sekmēs sintētisko materiālu ražošanu, kas, savukārt, radīs būtisku kaitējumu videi.

Pēc Veterinārmedicīnas fakultātes dekāna paustā, kažokzvēru industrijas audzēšanas priekšrocība ir bezatkritumu veicināšana, kur ūdeles un citi novietnēs esošie dzīvnieki pārtikā var lietot un lieto no citām lauksaimniecības nozarēm radušos atkritumus.

Dzīvnieku aizsardzības un labturības padomes sēdes noslēgumā Eglīts atgādināja, ka padomes ieskatā jebkādi dzīvnieku labturības pārkāpumi ir nosodāmi. Tāpat viņš atkārtoti aicināja "Dzīvnieku brīvību" sarūpēt liecinieku, lai "novestu lietu līdz galam" un piemērotu atbilstošus sodus iesaistītajām pusēm.

Jau ziņots, ka, pamatojoties uz biedrības "K.Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība" vēstuli Zemkopības ministrijai (ZM) par Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes ārkārtas sēdes sasaukšanu, kā arī ņemot vērā to, ka vairāk nekā puses no padomes locekļiem ir atbalstījuši ārkārtas sēdes sasaukšanu, otrdien ministrijā tika organizēta Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes ārkārtas sēde.

Darba kārtībā tika skatīts jautājums par sabiedriskajos medijos izskanējušo informāciju par situāciju zvēraudzētavā "Baltic Devon Mink".

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) nekavējoties veikt pastiprinātas ārpuskārtas kontroles kažokzvēru audzētavās.