Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Latvijā

VIDEO. Grupas "Pērkons" kantātes "Sarkanais vilciens" videoieraksts, pieminot deportāciju upurus

© Ekrānšāviņš

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, pieminot pirms 80 gadiem 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju izvestos Latvijas cilvēkus, grupa «Pērkons» laidusi klajā Jura Kulakova un Pētera Aigara dramatiskās kantātes «Sarkanais vilciens» 2011. gada koncertieraksta videopirmizrādi.

Kantāte pirmizrādi piedzīvoja 2005.gadā, bet video skatāmā koncerta ieraksts veikts 2011.gada 14.jūnijā Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā. Kantāti atskaņo solisti Ieva Akuratere un Ivars Cinkuss kopā ar Rīgas Doma kora skolas meiteņu kori «TIARA», sieviešu koriem «Dzintars» (Rīga) un «Rasa» (Ogre), rokgrupu «Pērkons» un kamerorķestri. Koncertu režisēja Uģis Brikmanis, bet tā diriģente un iestudējuma mākslinieciskā vadītāja ir Aira Birziņa.

Komponēt latviešu rekviēmu deportāciju upuriem komponistu Juri Kulakovu rosināja trimdas latviešu dzejnieka Pētera Aigara dēls Pēteris Tērmanis. Pēteris Aigars, kristītajā vārdā Herberts Tērmanis, pirms kara bija viens no redzamākajiem dzejniekiem Latvijā, laikraksta «Jaunākās Ziņas» literārais redaktors. Viņš ir desmit dzejas grāmatu, astoņu stāstu un romānu, bērnu grāmatu, Latvijas un trimdas periodikā publicētu rakstu autors. Imants Auziņš grāmatas «Sarkanais vilciens» pēcvārdā raksta: «Poēma «Sarkanais vilciens» (1941- 1947) ir «latviešu rekviēms» deportāciju upuriem. Tā ir gadsimta, laikmeta antitēze Raiņa poēmai «Ave sol». Pētera Aigara veikums pieder pie nozīmīgākajiem latviešu dzejas sasniegumiem divdesmitajā gadsimtā.»

Komponists Juris Kulakovs atzīst, ka «Sarkanais vilciens» ir viens no grūtākajiem un emocionāli sāpīgākajiem darbiem, ko viņš radījis. «Bija grūti atrast atslēgu tam visam. Tāpēc, ka tēma ir ārkārtīgi skarba un sāpīga, viena no vistraģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē. Un arī poēma rakstīta vienādā pantmērā, dialogu praktiski nav, tikai kādi divi monologi, un viss tādā stāstošā formā. Vajadzēja atrast veidu, kā to šausmu stāstu izstāstīt. Savā ziņā tas ir rekviēms deportāciju upuriem, un kaut kādā ziņā šis darbs sasaucas ar Lūcijas Garūtas «Dievs, Tava zeme deg!»,» saka komponists.

Diriģente, iestudējuma mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa pirms koncerta Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā atzina: «Juris Kulakovs ar «Sarkano vilcienu» ir trāpījis ārkārtīgi dziļi cilvēku sirdīs, viņam ir izdevies uzrakstīt darbu ar «kailiem nerviem» un asiņu garšu. Katrai tautai un valstij ir jāatceras savas vēsturiskās krustceles, ar pašcieņu un sirds gudrību veidojot nākotni. Man un koru dziedātājām šis skaņdarbs atstājis vislielāko emocionālo pārdzīvojumu pēc atskaņojumiem 2006. un 2007. gadā. Caur manas vecmāmiņas ģimenes izklīšanu pasaulē pēc Otrā pasaules kara un traģēdiju 1949. gadā es šo kantāti uztveru absolūti personīgi. Caur dziļām un patiesām emocijām šajā mūzikā man ir iespēja pasauli padarīt labāku, atgādinot jauniem cilvēkiem Doma skolā, koros, klausītājos par to, ka mūsu katra pienākums ir novērtēt

dzīvi un dzīvību, Latvijas brīvību un demokrātiju, ikviena cilvēka kā personības nozīmi cilvēcības un labākas pasaules radīšanā.»

Koncertieraksta videomontāžu veica “Audio-Video Studija SEJA”.