Krievija savulaik ļoti labprāt būtu ieguvusi informāciju par NATO kaujas grupas ierašanās Latvijā plāniem, kuri tika apspriesti arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, pastāstīja pašreizējais komisijas deputāts, bijušais tās vadītājs Ainars Latkovskis (JV).
Vaicāts, vai aizdomās par spiegošanu aizturētais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) kā Aizsardzības komisijas deputāts varētu būt nodevis šo un citu komisijas sēdēs pārrunāto informāciju Krievijai, kādreizējais Aizsardzības komisijas vadītājs atturējās izteikt par to minējumus.
Latkovskis norādīja, ka aizdomas par Ādamsona spiegošanu Krievijas labā un apcietinājums kā viņam piemērotais drošības līdzeklis ir nopietna situācija, ņemot vērā arī to, cik ilgu laiku Ādamsons ir Saeimas deputāts.
Bijušais komisijas vadītājs skaidroja, ka, vadot komisijas sēdes, viņš centies vairākas no tām rīkot atbildīgo institūciju telpās, kur arī iespējams nodrošināt atbilstošu konfidencialitāti valsts noslēpumu saturošai informācijai. Šajās sanāksmēs Ādamsons nepiedalījās, jo viņam nav piešķirta pieeja valsts noslēpumam, atzīmēja politiķis.
Reizē Aizsardzības komisija rīkoja arī citas sēdes, kurās varēja piedalīties visi deputāti, arī Ādamsons, un kurās izskanēja ierobežotas pieejamības informācijas dienesta vajadzībām.
Latvkovskis pieļāva, ka Krieviju varēja interesēt šajās sēdēs apspriestais, lai uzzinātu, kur NATO vienības tiks izvietotas, cik liels karavīru skaits ieradīsies Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā. Tāpat austrumu kaimiņvalsts labprāt būtu uzzinājusi datus par šim plānam paredzēto budžetu un iepirkumiem, norādīja politiķis.
"Jaunās Vienotības" deputāts atgādināja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aktuāls kļuva jautājums par NATO kaujas grupas ierašanos Latvijā. Aizsardzības komisija regulārās slēgtas sanāksmēs sprieda par Latvijas kā uzņemošās valsts gatavību, par tam vajadzīgo būvju celtniecību un citām lietām un tādas informācijas iegūšana kaimiņvalstij būtu ļoti vērtīga.
Aizsardzības komisija arī apmeklēja Nacionālo bruņoto spēku bāzi Ādažos un austrumu robežu, lai sekotu, kā notiek robežas ar Krieviju pārbūve.
Politiķis gan atturējās minēt, vai tieši par šajās sanāksmēs apspriesto informāciju ir aizdomas, ka Ādamsons to būtu nodevis Krievijai.
Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien nolēma kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu spiegošanā Krievijas labā vainotajam Ādamsonam. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu vēl kādai personai.
Valsts drošības dienests līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Aizsardzības komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.