Urbanovičs neizpratnē, kāpēc drošības iestādes nerīkojās ātrāk, ja zināja par Ādamsona spiegošanu
Ceturtdien aizdomās par spiegošanu apcietināšanai izdotā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona pārstāvētās partijas "Saskaņa" valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ir neizpratnē, kāpēc tiesībsargājošās iestādes nerīkojās ātrāk, ja zināja par Ādamsona, iespējams, noziedzīgajām darbībām jau vairākus gadus.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu ir aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm, savukārt Latvijas Televīzija vēstīja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā.
Piektdienas rītā medijiem izplatītā paziņojumā Urbanovičs norāda, ka situācija, kad sakarā ar ļoti nopietnām apsūdzībām ir aizturēts Saeimas deputāts, "Saskaņas" biedrs Ādamsons, prasa no partijas rīcību, bet tai ir jābūt precīzai un pamatotai.
Partijai esot tiesības pārliecināties, ka viens no opozīcijas pārstāvjiem netiek sodīts "par savu izaicinošo spēka struktūru kritiku, uz ko viņam kā deputātam ir visas tiesības". Tāpat partija vēloties saņemt paskaidrojumu, kāpēc Saeimas deputāts tika izsekots četrus gadus un krātas vairāk nekā 40 iespējamas noziedzīga nodarījuma epizodes. "Kāpēc šādas darbības netika pārtrauktas nekavējoties?" neizpratnē vaicā Urbanovičs.
Politiķis norāda, ka 13.Saeimas laikā kriminālvajāšanai izdoti vairāki deputāti, un tas nedara godu Latvijas parlamentam, taču viņam izskatās, ka paši figuranti šajā situācijā jūtas pietiekami ērti, ieņem augstus amatus un viņus apmierina, ka izmeklēšanas darbības notiek ļoti lēni.
Urbanovičs aicina drošības struktūras un tiesu instances, "pretēji līdzšinējai praksei", maksimāli ātri un atklāti izmeklēt Ādamsona lietu, sniegt sabiedrībai faktus un neaizbildināties ar valsts interesēs neizpaužamu informāciju.
""Saskaņa" nebūs saudzīga pret Jāni Ādamsonu, ja nodevība tiks pierādīta. Tāpēc mums ir svarīgi iegūt pārliecinošus pierādījumus. Kamēr tādu nebūs, mēs ievērosim principu, ka ikviens cilvēks ir nevainīgs, iekams viņa vaina nav pierādīta tiesā," norāda Urbanovičs.
Arī Latvijas Krievu savienība (LKS) aģentūrai LETA norādīja, ka ierosinātie kriminālprocesi pēc panta "spiegošana ārvalsts labā" turpinās ļoti ilgu laiku, kā piemēru minot Oļega Buraka lietu, kura ar līdzīgu apsūdzību noritot kopš 2018.gada oktobra, un apsūdzētais visu šo laiku atradies apcietinājumā.
"Mēs ar bažām konstatējam, ka visi ar apsūdzībām spiegošanā saistīti procesi notiek slēgtā režīmā, visi materiāli ir slepeni. Tas nozīmē, ka neviens nevar būt drošs par cilvēkiem izvirzīto apsūdzību pamatotību. Tā ir ļoti bīstama un demokrātiskā valstī nepieņemama tendence," uzskata LKS.
Tāpat, viņuprāt, Saeimas deputāti balsoja par sava kolēģa izdošanu, nespēdami pārbaudīt viņam izvirzīto apsūdzības pamatotību. LKS savā paziņojumā medijiem nosoda šādu pieeju un pieprasa, lai lietā pret Ādamsonu, kā arī citās ar spiegošanu saistītās lietās Latvijā, "beidzot parādītos atklātība".
Jau vēstīts, ka Saeimas vairākums ceturtdienas rītā nolēma izdot parlamentārieti Ādamsonu apcietināšanai saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZZS) uzsvēra, ka Ādamsona lietā ir nopietni pierādījumi, kas liecina, ka aizdomas par spiegošanu Krievijas labā ir pamatotas. Kučinskis kā NDK vadītājs esot bijis informēts par šo lietu nedaudz pirms lemšanas par to Saeimā.
NDK priekšsēdētājs norādīja, ka sīkāka informācija būtu jāsniedz VDD atbilstoši iestādes redzējumam, cik daudz ziņu iespējams publiskot.
VDD ceturtdien apstiprināja, ka dienests veic neatliekamas procesuālās darbības trešdien sāktā kriminālprocesā saistībā ar aizdomām par spiegošanu.