Raidorganizāciju un Reklāmas asociācijas pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu

 
©Dmitrijs Suļžics/F64

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija valsts augstākajām amatpersonām pieprasa nepārdomātās nodokļu reformas atlikšanu, pavēstīja asociāciju pārstāvji.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām - ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV), kultūras ministra Naura Puntuļa (NA), finanšu ministra Jāņa Reira (JV), ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA), tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JV), kā arī pie visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām ar aicinājumu atlikt nodokļu reformas sākšanu no 1.jūlija.

Vēstulē, kuru parakstījuši Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš un Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa, norādīts, ka, lai arī konceptuāli iecerēto nodokļu reformu saistībā ar nodokļu izmaiņām autoratlīdzību aprēķināšanas un izmaksāšanas kārtībā un minimālo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēmas ieviešanā asociācijas atbalsta, tomēr pašreizējā reformas variantā ir daudz neskaidrību, kuras nepieciešams novērst. Piemēram, nav skaidrības ne saistībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) piemērošanu attiecībā uz dažāda lieluma autoratlīdzībām, ne arī ar VSAOI piemērošanas kārtību.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija vēstulē norāda, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" redakcija, kas stājas spēkā no 1.jūlija, paredz, ka no 2021.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 31.decembrim autoratlīdzības izmaksātājs no autoratlīdzības, kas nav lielāka par 25 000 eiro gadā (nepiemērojot izdevumu normu) ieturēs 25% nodokli, bet ja lielāka, tad 40% nodokli, kas sastāv no 80% VSAOI daļas un 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļas.

Vienlaikus, ja autoratlīdzības VSAOI daļa nesasniedz minimālās VSAOI un autoratlīdzības saņēmējs nav darba ņēmējs, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izrēķinās trūkstošo starpību un ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS starpniecību paziņos autoratlīdzības saņēmējam, cik no iztrūkstošā VSAOI objekta jāsamaksā VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai.

Asociāciju vēstulē teikts, ka, stājoties spēkā šim regulējumam, ne darba devējs, pie kura strādā autors, ne arī autors pats nevar prognozēt nomaksājamā nodokļa apjomu par autora darbu, jo 1.jūlijā nav zināms, kāds būs autora atlīdzības apjoms uz 31.decembri - lielāks vai mazāks par 25 000 eiro.

"Sagatavojot darbu izmaksu tāmi, ne uzņēmējs, ne autors nevar zināt, kāds būs autora atlīdzību kopējais apjoms gada beigās un kāds nodokļa apjoms ir piemērojams tāmes sagatavošanas brīdī. Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, kur izmaksām jābūt maksimāli precīzi zināmām un uzrādāmām. Šādas situācijas, kad darba tāmē nevar paredzēt izmaksas, kas saistītas ar atlīdzību par autora darba izmaksām, nav pieļaujamas, tas neatbilst nekādiem komercprakses principiem, neveicina radošumu un nozares ekonomisko attīstību," teikts vēstulē.

Vēstulē arī norādīts uz neskaidrībām par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanas kārtību autoratlīdzību saņēmējiem.

Liepiņa uzsver,- lai gan Kultūras ministrija, atsaucoties uz nozares lūgumu, ar tiešsaistes semināru par likuma normu piemērošanu bija iecerējusi novērst neskaidrības likuma normu piemērošanā praksē, diemžēl tiešsaistes tikšanās nevis novērsa visas neskaidrības, bet atklāja jaunas nianses nodokļu regulējuma piemērošanas kārtībā, kas ne vien rada neadekvātu administratīvo slogu gan autoriem, gan autora darbu izmantotājiem, bet faktiski rada sajukumu likmju piemērošanā, kā arī jauc autora un izdevēja tiesiskās attiecības ar darba tiesiskajām attiecībām.

Vēstulē teikts, ka saskaņā ar likuma normu piemērotāju - VID un VSAA pārstāvju interpretāciju, no 2022.gada autora darba izmantotājiem ar autoriem līdzšinējo autoratlīdzības līgumu vietā būs jāslēdz Uzņēmuma līgumi, kuri būs jāreģistrē un jāpārtrauc līdzīgi kā darba līgumi. Reklāmas aģentūrām, studijām un producēšanas uzņēmumiem, bet jo īpaši mediju uzņēmumiem, ir sadarbība ar vairākiem desmitiem un pat simtiem ārštata autoru mēnesī, un šāda prasība nozīmē to, ka šiem uzņēmumiem, izmantojot VID EDS sistēmu, faktiski ir jāpieņem darbā un jāatlaiž daudzi autori, lai gan pēc būtības šie autori nav darba tiesiskajās attiecībās ar minētajiem uzņēmumiem.

Tajā pat laikā spēkā esošās Autortiesību likuma normas nosaka, ka autortiesību subjekta atļauja izmantot darbu tiek izsniegta gan licences līguma, gan licences veidā, savukārt Autortiesību likuma 41. panta pirmajā daļā, kur sīkāk reglamentēts licences līguma saturs, teikts, ka licences līgums ir līgums, ar kuru viena puse - autortiesību subjekts - dod atļauju otrai pusei - darba izmantotājam - izmantot darbu un nosaka darba izmantošanas veidu, vienojoties par izmantošanas noteikumiem, atlīdzības lielumu, tās izmaksāšanas kārtību un termiņu.

Bez tam Autortiesību likuma 12. un 13. pants skaidri norāda, ka autora mantisko tiesību nodošana automātiski neizriet no pušu starpā noslēgtiem darba līgumiem un uzņēmuma līgumiem.

Turklāt, kā norāda abas asociācijas, praksē ir situācijas, kad autors piedāvā savu autora darbu - rakstu, interviju, audio vai audiovizuālu darbu medijam, bet medijs to piekrīt izmantot, nepastāvot nekādām iepriekš norunātām tiesiskajām attiecībām - darba līgumam vai uzņēmuma līgumam. Nav vienprātības, vai prasību autora darba izmantošanas gadījumā slēgt Uzņēmuma līgumu, var uzskatīt par tiesisku.

No 1.jūlija var pastāvēt situācija, kad autors nav reģistrējies, kā saimnieciskās darbības veicējs, bet, piemēram, strādā pie dažādiem darba devējiem, taču viņa kopējie ienākumi pie šiem darba devējiem ceturksnī nesasniedz 1500 eiro.

Šādā gadījumā, saskaņā ar VSAA pausto, šī minimālā sociālā iemaksa tiks proporcionāli sadalīta starp šiem darba devējiem, tajā skaitā autora darba izmantotāju, bet tas notiks "post-factum" - ceturkšņa beigās. Šī situācija rada izmaksu neprognozējamību un būtu novēršama ar vienkāršu un saprotamu likmju piemērošanas sistēmu, teikts vēstulē.

"Lai autora darba izmantotājs varētu uzzināt, kāda IIN nodokļa likme un/vai minimālā sociālā iemaksa ir piemērojama, darba izmantotājam jāuzdod virkne jautājumu autoram par tā ienākumiem pie citiem darba devējiem ceturkšņa ietvaros, kā arī jānoskaidro autora statuss, ja saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem uz autoru neattiecas minimālās sociālās iemaksas piemērošana. Mūsu ieskatā šādu jautājumu uzdošana ir diskutabla no fiziskās personas privātuma perspektīvas un likumdevējam bija iespēja izvēlēties risinājumu, kas nepieprasa atklāt autora privāto informāciju potenciālajam autora darba izmantotājam," norāda Liepiņa.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija uzsver, ka sarežģītā likuma norma jau tagad rada daudz jaunu situāciju, kas nevis uzlabos autoru stāvokli, bet gan to pasliktinās. Piedāvātā regulējuma piemērošana ir ne vien sarežģīta un sadrumstalota, tā paredz arī atlīdzību par autora darbu pielīdzināt darba ienākumiem, kas, savukārt, limitē maternitātes atvaļinājumā esošas personas iespējas radīt autora darbus un nodot tos izmantošanai, jo šādā situācijā ir iespēja pazaudēt daļu vai visu ar grūtniecību, maternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanu saistīto pabalstu.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Reklāmas asociācija atkārtoti aicina valdošo koalīciju un visas Saeimā pārstāvētās frakcijas no 1.jūlija paredzēto reformas ieviešanu atlikt līdz 2022.gada 1.janvārim, paredzot laiku neskaidrību novēršanai, kā arī izstrādāt vienkārši piemērojamu, administrējamu un autoriem saprotamu sistēmu, lai nepasliktinātu situāciju nedz autoriem, radot tiem konflikta riskus ar VID par nepareizi administrētiem nodokļiem, nedz potenciālajiem autora darbu izmantotājiem.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!