Ikgadējā Latvijas drukāto mediju izdevēju apbalvošanas pasākumā “Preses Dienas” vadošie preses tirdzniecības un izplatīšanas uzņēmumi “Narvesen” un “Preses Serviss” sveica Latvijas iedzīvotāju 2020. gadā iecienītākos un pirktākos preses izdevumus. SIA "Mediju Nams" izdevums "Vakara Ziņas" ieguvis trešo vietu nominācijā “Ienesīgākais žurnāls kategorijā “Aktualitātes””, ko piešķīra "Preses Serviss".
Uzvarētāji tika apbalvoti 16nominācijās, ņemot vērā mediju apgrozījumu, pārdošanas rādītājus un tematiku. “2020. gads daudzās tirdzniecības nozarēs ir ieviesis korekcijas epidemioloģisko ierobežojumu dēļ, bet, pateicoties Latvijas izdevēju neatlaidībai,preses izdevumus bija iespējams iegādāties visu laiku. Iknedēļas laikrakstu, krustvārdu mīklu, bērnu un jauniešu izdevumu kategorijās vērojams pat neliels apgrozījuma pieaugums. Pavisam niecīgs pārdošanas samazinājums ir reģionālajiem izdevumiem, mājas un dārza kategorijai, kā arī TV programmām. Pandēmijas laikā, kad daudzi uzturējās ārpus galvaspilsētas,bija vērojams preses pārdošanas apjomu samazinājums Rīgā, bet ārpus Rīgas veikalos žurnālu un avīžu pirkšanas paradumi nemainījās. Pandēmijas otrā viļņa laikā esam sasnieguši augstākos pārdošanas koeficienta rādījumus uz 100 pircējiem: ja pirms pandēmijas katrs astotais pirka presi “Narvesen” tirdzniecības vietās, šobrīd šis rādītājs ir uzlabojies par 2,5%, un visaugstākā šī konversija ir reģionu kioskos un tradicionālajos veikalos, kur preses izdevumus attiecīgi iegādājas pat katrs trešais un ceturtais pircējs,” stāsta “Narvesen Baltija” valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena. Šogad “Narvesen”nominācijās izmaiņu nav - apbalvoti labākie izdevumi dažādās kategorijās,ņemot vērā gada laikā pārdoto eksemplāru skaitu. Savukārt “Preses Serviss” pirmo reizi apbalvoja izdevumus nevis pēc periodiskuma, bet izvēlējās lielākās preses izdevumu kategorijas, kuras pircējiem veikalos ir šķitušas visinteresantākās. Tas skaidrojams ar to, ka gadu gaitā ir samazinājušies dienas laikrakstu pārdošanas apjomi un salīdzinoši nedaudz izdevumu iznāk ar periodiskumu reizi divās nedēļās. Toties pēdējos gados ļoti nozīmīgi preses izdevumi tiek izdoti reizi divos mēnešos vai retāk, jo aizvien vairāk lasītāju interesē konkrētas tēmas, tāpēc tiek izdoti daudzi žurnālu speciālizdevumi un pielikumi.
Latvijā vērojama tendence augt pieprasījumam pēc izdevumiem, kas ne tikai apmierina mūsu nepieciešamību pēc informācijas, bet arī ļauj izkopt savas zināšanas, hobijus vai saturīgi pavadīt brīvo laiku.
Būtiski audzis pieprasījums pēc specializētajiem izdevumiem - dažādu žurnālu pielikumiem, kas veltīti noteiktai aktuālai tēmai, apkopojot informāciju koncentrētā veidā: kā uzturēt vai iekopt dārzu,pagatavot interesantus ēdienus utt. Šādu speciālizdevumu tirāžas un pieprasījums pēc tiem ir būtiski lielāks par regulāro žurnālu tirāžām, kas liecina, ka cilvēki daudz labprātāk izvēlas saņemt informāciju koncentrētā veidā, izvairoties no visa liekā, bet ikdienā uzzināt aktualitātes digitāli, par to nemaksājot papildus,” stāsta Dace Dovidena.“Preses servisa” nosauktā lielākā kategorija ir “aktualitātes” -tās gluži nav jaunākās ziņas, kas atrodamas internetā, bet drīzāk informācija, komentāri, analīze. Latvijai raksturīga īpatnība-latvieši vairāk lasa žurnālu formāta izdevumus A4 formātā, savukārt krievvalodīgie lasītāji izvēlas avīžu formāta A3 laikrakstus. Tā kā pārdošanas apjomi šajā kategorijā ir lieli, tā sadalīta divās grupās - atsevišķi žurnālu formāta un avīžu formāta izdevumiem. Otrā lielākā kategorija ir sieviešu izdevumi, bet trešā -krustvārdu mīklas. Tāpat, neskatoties uz 10 gadu senām prognozēm,ka televīzijas programmas izzudīsun nevienam nebūs vajadzīgas, tie joprojām ir vieni no populārākajiem izdevumiem, kurus pērk tirdzniecības vietās. “Pārdoto eksemplāru skaits, salīdzinot ar 2019. gadu, kopumā ir krities par 13%. Pārdošanas apjoma kāpumu piedzīvojuši nedēļas laikraksti - lielās A3 formāta avīzes krievu valodā, krustvārdu mīklas un izdevumi bērniem un jauniešiem, kas varētu būt saistīts ar pandēmijas specifiku, cilvēkiem daudz vairāk uzturoties mājās un īsinot laiku ar preses izdevumiem. Negaidīti tas,ka par 15% krities veselībai un ezotērikai veltītu izdevumu pārdošanas apjoms, mazāk pirkti arī sieviešu izdevumi un bulvārprese. Pārējiem ir būtisks kritums,Rīgā lielāks nekā ārpus galvaspilsētas,toties nākuši klāt vismaz 20 jauni izdevumi,” stāsta Jānis Vaivods, “Preses Servisa” valdes priekšsēdētājs. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzvarētāju sarakstā lielu pārsteigumu nav un lielākoties laurus plūkuši tie paši izdevumi, kaut līderu trijniekos ir spējuši iespraukties arī pa kādam jaunpienācējam.
