LPS prasa skaidrot labklājības ministra Eglīša izteikumus
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu izskaidrot ministra Gata Eglīša (JKP) publiski pausto par finansējuma plūsmas kontroli pašvaldībām, ņemot vērā to vadības politisko piederību, informēja LPS padomniece Ella Pētermane.
Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV) un labklājības ministram, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis uzsver, ka pašvaldības un arī LPS šādi publiski paziņojumi rada satraukumu gan kontekstā ar pašvaldību tālāku darbību pēc Administratīvi teritoriālās reformas, gan finansējuma pieejamību pašvaldībām dažādu fondu un finanšu instrumentu pieejamību nākamajiem septiņiem gadiem.
"Šis finansējums ir kritiski svarīgs, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību turpmāku ekonomisko izaugsmi un konkurētspējas uzlabošanos, kā arī mazinātu sociālekonomiskās atšķirības starp valsts reģioniem, jo īpaši COVD 19 seku mazināšanā katrā pašvaldībā," skaidro Kaminskis.
Vienlaikus LPS aicina amatpersonas nodrošināt pašvaldībām piekritīgos nodokļu ieņēmumus, valsts budžeta, ES fondu, pārējās ārvalstu finanšu palīdzības un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus. Tāpat pašvaldībām būtiska ir aizņēmumu pieejamība 2021.-2027.gada plānošanas periodam tā, lai iegūtu katra pašvaldība un tās iedzīvotāji un uzņēmumi, neatkarīgi no pašvaldības vadības politiskās piederības.
"Pašvaldībām ir būtiski saņemt adekvātu finansējumu, lai nodrošinātu to vienmērīgu ekonomisko izaugsmi un attīstību. Šādi ministra publiskajā vidē paustie izteikumi par politiskās piederības ietekmi uz līdzekļu sadali ir radījuši nopietnu satraukumu pašvaldībās, jo īpaši laikā, kad tiek īstenota Administratīvi teritoriālā reforma un virknei pašvaldību ir aktuāls jautājums par turpmāku finansējuma piesaisti," pauž Kaminskis.
LETA jau ziņoja, ka Eglītis mikroblogošanas vietnē "Twitter" bija ierakstījis aicinājumu Latvijas Reģionu apvienībai, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un "Saskaņai" pārāk nesapriecāties par uzvarām pašvaldību vēlēšanās, jo "3.jūnija valdības restarts nozīmē to, ka lielās valsts budžeta, Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas plūsmas kontrolēs četras koalīcijas partijas (Nacionālā apvienība, JKP, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par", kas primāri rūpēsies par savām pašvaldībām".
Šie izteikumi izpelnījās vairāku "Twitter" lietotāju kritiku, kā arī pārmetumus no politiķiem. Eglītis šo ierakstu izdzēsa un ierakstīja maigāku: "Man būs interesanti vērot, kā pašvaldību vēlēšanu rezultāti ietekmēs gaidāmās ES fondu/RRF atbalsta naudas plūsmas. For the record: JKP nav "savu" pašvaldību."
Eglītis aģentūrai LETA atzina, ka arī pirmais ieraksts mikroblogošanas vietnē bija viņa rakstīts. Politiķis sacīja, ka vēlējies tikai paust savu viedokli par kādreiz ierasto praksi atbalsta līdzekļu sadalē, lielāko atbalstu novirzot ZZS pašvaldībām. Viņš solās, ka šāds princips turpmāk vairs netikšot īstenots.skās piederības.