"Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iepirkuma lieta: VM nevar nosaukt vainīgo

Veselības ministrijas (VM) resorā strādājošie nevar nosaukt konkrētu vainīgo "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu iepirkuma lietā.

Piektdien uz kārtējo sēdi bija sanākusi parlamentārās izmeklēšanas komisija, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai.

Sēdē sniegt atbildes uz parlamentāriešu jautājumiem tika aicināti ierēdņi no VM, Nacionālās veselības dienesta (NVD) un Zāļu valsts aģentūras (ZVA).

Komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis (JV) aicināja uzaicinātos atbildēt uz jautājumiem par to, kā šie eksperti nonāca darba grupā, kas lēma par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, kādi bija šo personu pienākumi darba grupā un vai pieaicinātās personas var nosaukt atbildīgo personu, kuras dēļ Latvija pieteicās mazāk vakcīnu pret Covid-19 devām, nekā tika piedāvāts.

VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta eksperts Aleksandrs Takašovs norādīja, ka viņa pienākumos ietilpst jautājumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņu starp Latviju un Eiropas Savienību (ES), un starptautiskajām institūcijām. Konkrētais VM departaments analizē no ES saņemtu informāciju, tāpat departaments palīdz izstrādāt Latvijas nacionālās pozīcijas.

Pēc Takašova teiktā, VM Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departaments tika iesaistīts Latvijas darba grupā par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, ņemot vērā konkrēta departamenta darba specifiku. Vienlaikus Takašovs uzsvēra, ka viņš darba grupā piedalījies ar savas tiešās vadītājas Līgas Timšas rīkojumu.

Takašovs darba grupas sēdēs piedalījies kā klausītājs, neesot tajās paudis viedokli un nav izteicies. Viņš arī atteicās komentēt darba grupas darbu, jo viņa rīcībā neesot nepieciešamās informācijas.

Savukārt, lūgts atcerēties, kā tika pieņemt lēmums par vakcīnu pret Covid-19 iegādi, Takašovs norādīja, ka ir pagājis ilgs laiks, tāpēc vairākas detaļas viņš neatceras. Tajā pašā laikā Takašovs uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija lika valsts iestādēm strādāt apstākļos, kādi iepriekš nebija pieredzēti. "Pandēmija nesa daudz mācību un izaicinājumu, nepieredzētu procedūru. Daudzas lietas darījām pirmo reizi. Mums bija nemitīgi jāpielāgojas situācijai. Vakcīnu iepirkums visiem bija milzīgs izaicinājums," uzsvēra Takašovs.

Viņš pauda pārliecību, ka tolaik VM resorā strādājošie savu darbu paveica kvalitatīvi, ieguldot daudz spēka un pūļu, lai vadītu procesus. Ņemot to vērā, Takašovs uzsvēra, ka viņš nevar un negrib atbildēt uz jautājumu, kurš neveiksmīgajā vakcīnu iepirkumā bijis vainīgs.

Savukārt Timša parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes locekļiem uzsvēra, ka visi lēmumi tika pieņemti koleģiāli, pamatojoties uz ekspertu pausto darba grupas sēdēs. Viņa norādīja, ka pērn novembrī un decembrī informācija par vakcīnām pret Covid-19 bijusi ierobežota, tāpat tolaik vēl neviena ražotāja izstrādātā vakcīna nebija reģistrēta.

VM Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane informēja, ka viņa piedalījusies darba grupas sanāksmēs ar sava departamenta vadītāja rīkojumu, turklāt viņai neesot bijuši konkrēti uzdevumi. Pēc Feldmanes teiktā, darba grupā notika viedokļu apmaiņa, bet neviens nebija pilnvarots pieņemt lēmumus.

Aicināta vērtēt vakcinācijas pret Covid-19 procesa plānošanas nepilnības, Feldmane norādīja, ka viena no grūtībām bijusi pieejamo cilvēku kapacitāte, jo tolaik visiem speciālistiem bijusi liela darba slodze, tādējādi bijis grūti detalizēti iedziļināties visos jautājumos. Viņa piebilda, ka darba grupai neesot bijis konkrēts mērķis vai uzdevums, bet tā galvenokārt "reaģēja uz aktuālo situāciju".

ZVA Veselības tehnoloģiju novērtēšanas nodaļas vecākais eksperts Jolanta Jonāne informēja parlamentāriešus, ka viņas tiešajos darba pienākumos ietilpst zāļu efektivitātes izvērtēšana. Viņa atzina, ka nebija iesaistīta Latvijas darba grupā, bet ar sava tiešā vadītāja rīkojumu viņa piedalījās Eiropas Komisijas (EK) vakcīnu pret Covid-19 iepirkuma darba grupā. "Es nepiedalījos nacionālajā darba grupā, tāpēc procesi un jautājumi par nacionālā vakcīnu portfeļa izveidi nebija manā kompetencē," pauda Jonāne.

Kozlovskis atsaucās uz savā rīcībā esošu saraksti, kas liecina, ka pērn 21.decembrī no EK tika saņemta e-pasta vēstule ar aicinājumu Latvijai līdz darba dienas beigām sniegt atbildi, vai valsts piekrīt iegādāties 420 707 "Pfizer"/"BioNTech"devu.

Pēc Kozlovska teiktā, Jonāne šo informāciju nosūtījusi vairākām atbildīgajām iestādēm. "Redzam, ka 21.decembrī nekas nenotiek. Tad plkst.21 seko [toreizējā NVD vadītāja Svena] Henkuzena saruna ar toreizējo VM valsts sekretāri [Dainu Mūrmani-Umbraško]," secināja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs. Jonāne aicināja šo jautājumu komentēt NVD.

NVD iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs apstiprināja, ka viņš un Jonāne saņēma EK e-pasta vēstuli, ko Jonāne nosūtījusi vairākiem citiem adresātiem. "Atbildes tajā dienā nebija un, jau dienesta izmeklēšanas ziņojumā minēju, ka saņēmu no ZVA direktora e-pastu. Tas bija ar nokavētu termiņu par 100 000 vakcīnu devu iegādi," klāstīja Lācbergs. Viņš esot gaidījis, ka varētu tikt sasaukta darba grupa, kas jautājumu izlemtu, tomēr tas neesot noticis.

Vienlaikus Lācbergs atteicās nosaukt konkrētu personu, kas būtu atbildīga par vakcīnu pret Covid-19 iepirkumu, piebilstot, ka darba grupās izteicās ikviens un tādējādi nonāca pie konkrēta skaita vakcīnu devu, ko iegādāties.

Noklausoties uzaicināto sacīto, Kozlovskis atzina, ka viņam joprojām ir pārdomas par decembrī veikto vakcīnu pasūtījuma procedūru.

Savukārt parlamentārietis Valērijs Agešins (S) pauda bažas, ka visi ierēdņi jau atkārtoti norāda uz tolaik milzīgajiem izaicinājumiem, pārslodzi, neiedziļināšanos jautājumos un ka lēmums bijis kolektīvs.

Arī deputāts Viktors Valainis (ZZS) secināja, ka no atbildēm var spriest, ka vakcīnu iepirkumā neviens nav vainīgs. Savukārt Kozlovskis uzsvēra, ka parlamentārajai izmeklēšanas komisijai vakcīnu iepirkumu jautājumā būs jāpauž savs viedoklis.

Kā ziņots, Saeima aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu rosinājuma izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības iespējamo kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Komisija izveidota uz sešiem mēnešiem.

Atbilstoši likumam parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus. Ja persona neierodas pēc komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu.