No 27.marta līdz 27.maijam vēlēšanu apgabala maiņu gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām kopumā veikuši 2583 vēlētāji, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā informācija.
Kā informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova, līdz 27.maijam vēlētājiem bija iespēja reģistrēties balsot vēlēšanu apgabalā, kurā viņiem pieder nekustamais īpašums.
Vairākums vēlētāju izvēlējās vēlēšanu apgabala maiņu pieteikt tiešsaistē PMLP e-pakalpojumā. Klātienē pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādēs, iesniedzot iesniegumu, vēlēšanu apgabala maiņu pieteikuši 160 vēlētāju.
Šajās pašvaldību vēlēšanās vēlētājiem pirmo reizi būs iespēja balsot jebkurā sava vēlēšanu apgabala iecirknī, kā balsošanas dokumentu uzrādot vai nu pasi, vai personas apliecību. Līdz ar to atšķirībā no iepriekšējām vēlēšanām katram vēlētājam pa pastu uz deklarētās dzīvesvietas adresi netika sūtīta vēstule ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī jābalso.
Informāciju par vēlēšanām no PMLP saņēma tie vēlētāji, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.
Sava vēlēšanu apgabala iecirkņus ikviens vēlētājs var noskaidrot CVK mājaslapā "www.cvk.lv" sadaļā "Vēlēšanu iecirkņi". Savukārt savu vēlēšanu apgabalu iespējams noskaidrot PMLP e-pakalpojumā "Vēlēšanu apgabala noskaidrošana".
Uzziņas par vēlēšanu iecirkņiem un vēlēšanu apgabalu, kurā vēlētājs reģistrēts vēlēšanām, var saņemt arī, zvanot CVK uzziņu tālrunim 67 049 999. Tālrunis strādā katru dienu no plkst.9 līdz 20.
Pašvaldību vēlēšanās katras pašvaldības administratīvā teritorija veido atsevišķu vēlēšanu apgabalu. Piemēram, jaunveidojamais Dienvidkurzemes novads ir viens vēlēšanu apgabals, un šī novada vēlētāji var balsot jebkurā sev tuvākajā iecirknī vēlēšanu apgabala robežās.
Šogad pašvaldību vēlēšanas notiks 39 vēlēšanu apgabalos - jaunajās administratīvajās teritorijās - sešās valstspilsētās un 33 novados, jo CVK, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu, 28.maijā atcēla vēlēšanas Rēzeknes novadā un Madonas novadā.
Šajos novados pašvaldību vēlēšanas varētu notikt septembrī, tomēr par jaunu vēlēšanu dienu jālemj Saeimai. Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.
Tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās būs Latvijas un Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem no 18 gadu vecuma, kuri bija reģistrēti dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā (izņemot Rīgu) vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, vai kuriem attiecīgajā pašvaldībā pieder nekustamais īpašums, ja viņi līdz 27.maijam reģistrējās balsošanai šajā vēlēšanu apgabalā.