Šuplinska izceļ piecus iemeslus, kāpēc šovasar jānorit skolēnu dziesmu un deju svētkiem

“Katrai paaudzei Dziesmu svētki ir palikuši atmiņā kā viens no neaizmirstākajiem skolas laika notikumiem, kur svētku satraukums un tā kulminācija - būšana Rīgā uz nedēļu, bez vecākiem, vēlie koncerti, sarunas un daudzie notikumi ar klasesbiedriem, krāšņais gājiens un vēl, un vēl, un vēl. Jā, tas viss ir bijis priekšplānā," atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Viņa uzsver, ka citādākas šīs atmiņas ir rīdziniekiem, jo viss vairāk vai mazāk rit ierastā vidē.

"Un nereti, šim visam pa vidu, saprast, ka esi Dziesmu svētku centrā var tikai pēc lielkoncertu neatkārtojamās vienuma sajūtas. Šai vienuma sajūtā saplūst satraukums, dziesma, deja, skatītāju gaviles, pēkšņais lietus, nopilējušais saldējums un svelmainā saule. Krāsaini brunči un stalti augumi, mūzika, kas nes debesīs. Tieši tāpēc XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags saka, tā ir mūsu asinsrite. Tā var būt lēnāka, bet ne pārtraukta. Tā tas ir noticis Covid-19 laikā. Mēģinājumi ir attālināti, nav tuvības, kopības sajūtas, kas palēnām atgriežas āra nodarbību priekā,” atzīst izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Pagājušajā gadā domājām, ka šī vasara būs labāka, taču epidemioloģiskā situācija nav būtiski mainījusies.

Mainījies ir tas, ka tagad mums ir līdzekļi situācijas apkarošanai - vakcīnas. Pagājušā gadā MK jau iekļāva Dziesmu un deju svētku likumā norises laiku - “Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par 2020. gadā ar Covid-19 izplatību saistītās epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotikušo XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām, nodrošinot tās atbilstību normatīvajos aktos saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktajiem ierobežojumiem, piesardzības pasākumiem un prasībām attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskajos pasākumos.". Vai mēs varam garantēt, ka situācija mainīsies nākamgad?

Mākslinieciskā padome pagājušajā gadā absolūti precīzi formulēja, ka svētkus ir iespējams pārcelt gada robežās, lai nezaudētu iemaņas vismaz daļai bērnu un jauniešu atbilstoši vecumam, jo pārējās jau būs citās vecuma grupās vai prom no skolas.

Igaunijai skolēnu dziesmu svētkiem bija jābūt šogad, tie pārcelti uz 2023.gadu, taču repertuāra apguve Covid-19 dēļ praktiski netika uzsākta. Savukārt pieaugušo dziesmu svētki tur bija plānoti 2022.gadā un jau ir pārcelti uz 2024.gadu.

Latvija gaida 2023. gadu, lai svinētu Dziesmu svētku 150 gadi, kur pirmais koncerts būs jauniešu koncerts, tas nozīmē, ka vidusskolēni vēl līdz 2025. gadam, kas ir nākamais skolēnu dziesmu svētku gads, var izbaudīt tradicionālos svētkus. Ja epidemioloģiskā situācija to ļaus.

“Mēs varam norobežoties un atlikt svētkus, nezinot, kas un kāds būs šis mācību gads, vai sadzīvot, pielāgoties un virzīties uz priekšu. Jo nākamā mācību gada uzdevums primāri būs atgūt skolēnu psihoemocionālo līdzsvaru, tas nozīmē - atgriezties klātienes mācību ritmā, kur ir iespējami dažādi pārtraukumi. Pirmais, no kā atsakāmies šādos brīžos, ir interešu izglītība, jo tur notiek skolēnu plūsmu krustošanās.”

Ilga Šuplinksa izceļ 5 iemeslus, kāpēc svētkiem ir jābūt:

1. Vispirms ir jāsaprot, ka šie ir skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas nozīmē, ka vecuma grupas mainās 2-3 gadu ciklā: ja repertuāru sāka apgūt 2018./ 2019.gadā, tad svētku pārcelšana nozīmētu to, ka jaunais būtu apgūts uz 2023. gadu. Ja klātienes nodarbības notiktu visu gadu. Un to visi vēlas, bet par to, kā redzējām, nav pārliecības Igaunijai, arī Lietuvā šī situācija ir līdzīga.
2. Covid-19 ir skaidri izgaismojis bērnu psihoemocionālo stāvokli un problēmas (63% skolēnu atzīst, ka ar tām saskārušies). Šobrīd psihologu pētījumi liecina, ka bērni jūtas nomākti, daudzi ir norobežojušies no sabiedrības, tāpēc aktivitātes pieļaujamajā skaitā (šobrīd ārā var notikt nodarbības līdz 20 cilvēkiem) kā sports, dejas, dziedāšana, teātra sports u.c. patiesi uzlabo bērnu emocionālo stāvokli. Pēc psihologu atzinumiem, bērniem svarīgi komunicēt ar vienaudžiem, tas uzlabo viņu kognitīvās spējas un ļauj krietni pārliecinošāk iesaistīties arī mācību darbā. Tādējādi, citādie skolu dziesmu un deju svētki ir pasākums, kas var uzlabot skolēnu labsajūtu līdz jaunajam mācību gadam.
3. Pēc Dziesmu un deju svētku veiktās padomes aptaujas - 96 pašvaldības no 106 atbalsta šī pasākuma rīkošanu. 12 000 dejotāju vecāki ar savu parakstu ir apliecinājuši, ka piekrīt video uzveduma “Svinēt Sauli” dalībai un ierakstam. Pēc pašvaldību koordinatoru iesniegtās informācijas uz 2021.gada 18. maiju 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem (70% no visiem pieteiktajiem 2020. gada janvārī).
4. “Attālināto mācību laikā mēs esam apzinājuši gan metodes, kā var noritēt pasākumi epidemioloģiski droši, gan noskaidrojuši statistiku par bērnu, pedagogu Covid-19 saslimstību skolās. Regulāri testi palīdz “izķert” saslimstības gadījumus un dati liecina, ka tikai 0,35% no kopējiem veiktajiem testiem skolās ir pozitīvi. Kas nozīmē, ka kontrolētā vidē, ar testēšanu var notikt pulcēšanās nelielās grupās - burbulī, piemēram, 1 deju kolektīva vai 1 ģimenes ietvaros,” min Ilga Šuplinska.
5. Esošais e-dziesmusvētku koncepts ļauj izgaismot katru Dziesmu svētku dalībnieku, tādējādi ļaujot piedzīvot mirkli un atstāt liecību vēsturei topošajā dziesmu svētku muzejā Mežaparka estrādē. Video un audio formāts neļaus izjust svētku kopību “dzīvajā”, bet ļaus ieraudzīt to dalībniekus citādi. Līdzīgi kā pagājušā gada izlaidumi. Vispirms visus nošokēja, ka nebūs ierastās balles un daudzie viesi, bet pēc izlaidumiem parādījās fantastiski video un foto, kuros uzmanība bija tikusi katram absolventam, tradicionālo nepārskatāmo kopbilžu vietā. Katram mākonim ir zelta maliņa.

Ministre pauž, ka šobrīd tā ir vakcinēšanās, taču straujā vīrusa mutācija, noteiktas daļas kūtrums vakcinēšanās procesā, kā arī tas, ka bērni un pusaudži netiek vakcinēti līdz 16 gadu vecumam, neapstādina Covid, bet ļauj drošāk ar to sadzīvot. Skolu jaunieši vairāk kā pusgadu pacietīgi pielāgojās procesiem, bet tagad riska grupām jau ir iespēja sevi pasargāt, tāpēc jādomā arī par vecumu grupu līdz 16 gadiem un viņu psihoemocionālās veselības atgūšanu.

Kā tiks rīkoti citādie skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki?

Pirmkārt, liekam uzsvaru uz video formātu ar tiešraidēm un video ierakstiem TV un internetā, un mikroburbuļa formāta pasākumu, piemēram, viena kolektīva ietvaros bez skatītājiem, protams, ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Otrkārt, šie būs pirmie svētki, kuros būs iemūžināts ikviens dalībnieks. Šis, savukārt, kalpos kā vēsturisks mirklis Dziesmu un deju svētku muzejam, jo līdz šim tika atspoguļoti tikai atsevišķi koncerti, atsevišķi dalībnieki, priekšplāna cilvēki.

Jau tagad notiek filmēšana “Svinēt sauli” video uzvedumam, kuru ietvaros tiks nofilmēti kolektīvi visos Latvijas novados.

Nevar prognozēt, kad būs iespējama lielāka pulcēšanās un tradicionāli svētki, bet jau šodien varam gūt papildus emocionālo enerģiju no piedalīšanās e-dziesmusvētkos, tādējādi arī sagatavoties 2021. gada 1. septembrim, pauda ministre.