Pētījums: LGBT tiesību aizsardzība Latvijā saglabājas nemainīgi zemā līmenī

© Gloria Imbrogno / IPA/SIPA/Scanpix

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) tiesību aizsardzība Latvijā saglabājas nemainīgi zemā līmenī, secināts ikgadējā "Rainbow Europe" novērtējumā.

LGBT un viņu draugu apvienība "Mozaīka" informēja, ka no 49 Eiropas valstīm Latvija LGBT tiesību aizsardzības jomā jau piekto gadu pēc kārtas ieņem 41.vietu. Starp Eiropas Savienības valstīm sliktāk tika novērtēta tikai Polija.

"Rainbow Europe" ikgadējo pārskatu veido Eiropas lielākā LGBT tiesību aizsardzības organizācija "Ilga-Europe", novērtējot valsts likumiskos un politiskos apstākļus sešās kategorijās, kas tieši ietekmē minoritāšu dzīves kvalitāti: vienlīdzība un antidiskriminācija, ģimeņu aizsardzība, naida noziegumi un naida runa, likumīga dzimuma atzīšana un ķermeņa neaizskaramība, pilsoniskās sabiedrības telpa un attieksme pret patvēruma meklētājiem.

Latvija šodien publicētajā pārskatā saņēmusi 17% novērtējumu. Sliktāk tika novērtēta Sanmarīno, Polija, Baltkrievija, Monako, Krievija, Armēnija, kā arī Turcija un Azerbaidžāna. Augstāko vērtējumu ieguvusi Malta, Beļģija, Luksemburga, Portugāle un Norvēģija.

"Mozaīkas" valdes loceklis Kaspars Zālītis norādīja, ka 2019. un 2020.gadā naida runas, kas vērsta pret LGBT pārstāvjiem, monitoringā katru gadu tika konstatēti 500 gadījumi, savukārt konkrētā laika posmā Valsts policijā šajā kontekstā iesniegti 32 iesniegumi, no kuriem tikai deviņos gadījumos sākts kriminālprocess.

"Mozaīka" atgādina, ka 17.maijā tiek atzīmēta starptautiskā diena pret homofobiju, transfobiju un bifobija. Līdz ar to šodien pie vairākām vēstniecībām un uzņēmumiem Rīgā tiek pacelti varavīksnes karogi.

Latvijā

Bez aizķeršanās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) trešdien, 30. aprīlī, padomes sēdē ievēlēja Anitu Braunu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Sabiedriskais medijs” galveno redaktori uz piecu gadu termiņu, sākot ar 2025. gada 1. jūniju. Galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu. Kāda būs šī politika, aptuveni varam nojaust no līdzšinējā sabiedriskā medija vēstījuma. Ko par redaktora izvēli saka SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis un bijušais kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA)?

Svarīgākais