Meroni kontrolēts uzņēmums gatavojas daudzmiljonu tiesvedībai pret Latvijas dzelzceļu

Gandrīz 6 miljoni. Tik lielu summu Latvijas dzelzceļam var nākties maksāt par Konkurences padomes prāt negodīgu uzņēmējdarbību. Dzelzceļš šādam sodam nepiekrīt un to pārsūdzējis. Bet iespējams šī summa ir niecīga salīdzinot ar problēmām, kas Latvijas dzelzceļu un arī valsts budžetu sagaida nākotnē. Šis Konkurences padomes lēmums ir radījis iespēju vienai privātfirmai "Baltijas ekspresis", kas arī nodarbojas ar dzelzceļa kravu pārvadājumiem, pret valsti vērst prasību pat vairāku desmitu miljonu apmērā. Un kā mums apstiprina kompānijas vadība - tas būs tikai loģisks solis, ka šāda rīcība sekos, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Pēc tirgus atvēršanas 2007.gadā kravas pa dzelzceļu līdzās Latvijas dzelzceļa meitaskompānijai LDz Cargo sāka vest vēl 3 privātfirmas ("Baltijas tranzīta serviss", "Baltijas ekspresis", "EuroRailCargo") . Bet tikai "Latvijas dzelzceļa" meitas kompānijai ilgus gadus ekskluzīvi bija atļauts to darīt posmā no Krievijas un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Rēzeknē un Daugavpilī.

Lai pārējie trīs tirgus dalībnieki ievestu kravas Latvijā vai arī tās nosūtītu no Latvijas Austrumu virzienā, bija jārēķinās ar noteikumiem un arī maksām, ko šajā īsajā pierobežas zonā nosaka "LDz Cargo".

Pirms trim gadiem akciju sabiedrība "Baltijas ekspresis", kur padomes priekšsēdētājs un arī patiesā labuma guvējs ir Šveices advokāts Rūdolfs Meroni iesniedza sūdzību Konkurences padomē. Viņuprāt "Ldz Cargo" ļaunprātīgi izmantoja dominējošo stāvokli.

MĀRIS BREMZE, a/s "Baltijas ekspresis" valdes priekšsēdētājs (2019.gads): "Kad atnāk faktiski mans klients pie LDz Cargo, viņi var pateikt - labi, jūs šeit, ja vedīsiet ar mums no robežas līdz pat Ventspilij, mēs jums iedosim zemāku tarifu. Ja jūs brauksiet ar Baltijas Ekspresi, tad tādā gadījumā mēs jums līdz Daugavpilij iedosim ļoti lielu tarifu, kas padarīs savukārt Baltijas Ekspreša transportēšanu no Daugavpils bezjēdzīgu. Nu, tāda tā reālā situācija.

Konkurences padome 2 gadus lietu pētīja un secināja - "LDz Cargo" pierobežā strādājis negodīgi. Piespriests sods - 5,6 miljoni eiro (5 694 174 eiro.). Kā sarunā ar Nekā personīga saka agrākā Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, kuras laikā lieta sākta skatīt - šis bijis hrestomātisks konkurences kropļošanas piemērs, ko var iekļaut pat mācību grāmatās. Lēmumā norādīts, ka pārkāpums noticis 13 gadus - no 2007.gada jūlija līdz 2020.gada augustam.

MĀRIS SPIČKA, Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs: "Periods pārkāpumam tika veikts aprēķins no šī laika periodā tā iemesla dēļ , ka ar šo brīdi LDZ Kargo uzsāka savas pārvadātāja pakalpojuma sniegšanu tirgū un tika piemērots jau no šī brīža prakse, ko mēs atzinām par nepamatotu. Tādēļemot vērā, ka visu šo laika periodu šī prakse bija nemainīga, no Ldz Cargo puses, tad arī šīs laika periods ir tik liels."

LDz Cargo ir pārsūdzējis KP lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā un sēde nozīmēta augustā.

Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs uzskata, ka pierobežā brīvi varot darboties tās kompānijas, kas pašas noslēgušas vienošanos ar Krievijas vai Baltkrievijas puses dzelzceļa uzņēmumiem. To izdarījušas ne tikai LDz Cargo, bet arī pārējās divas privātās - a/s Baltijas tranzīta serviss un arī SIA EuroRailCargo. "Baltijas ekspresis" to vidū nav.

MĀRIS KLEINBERGS, VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs: "Mēs tomēr uzskatām, ka šis Konkurences padomes lēmums ir nepamatots un līdz ar to tas ir iemesls, kāpēc mēs esam viņu viņi iesūdzējuši un līdz ar to mēs esam uzsākuši šo tiesvedību ar Konkurences padomi. Kā viņa virzīsies un kā viņa attīstīsies, man ir ļoti grūti teikt, jo mēs divu gadu garumā (nu es ne tik ilgi, bet viss tas process jau biaj uzsācies Konkurences padomē pirms diviem gadiem. Divu gadu garumā bija dažādas konsultācijas, pārrunas, diskusijas, dokumenti un viss pārējais. Nu, Konkurences padome to visu uzskatīja par nepietiekamu, savukārt Baltijas ekspreša viedoklis, kas šo procesu uzsāka caur Latvijas Dzelzceļu administrāciju, tad šis viedoklis tika uzskatīts par vienīgo, korekto un pareizo, līdz ar to skatīsimies ko tiesa lems šinī jautājumā."

Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs sarunā ar Nekā Personīga apstiprina, ja tiesā Latvijas dzelzceļš Konkurences padomei zaudēs, viņi vērsīsies tiesā par zaudējumu piedziņu, kas uzņēmumam nodarīts no 2007.gada. Precīzas summas Māris Bremze nesauc, bet pieļauj, ka tās būs ļoti ievērojamas.

MĀRIS BREMZE, a/s "Baltijas ekspresis" valdes priekšsēdētājs: "Būtu muļķīgi ignorēt šādu lēmumu, kuri tik tiešām LDz cilvēkiem otrā pusē tik tiešām ir ko aizdomāties. Un satiksmes Ministrijas pusē. Tas prasību apjoms potenciāli, es pieļauju, ka jūs esat kaut kādus aprēķinus veikuši... Tie ir miljoni, tie ir desmiti miljoni, kas varētu būt, ar ko jārēķinās Latvijas valsts budžetam tomēr.Grūti pateikt šobrīd. Tur tas laika periods, protams, ir diezgan ievērojams. Konkurences padomes lēmumā norādītais. Es domāju, jā. Tur tie cipari varētu būt lieli. Tad tie varētu būt desmiti miljoni, jo mēs dzirdējām, ka runa ir par 60, 70, 80. Tas būtu reāli, jūsuprāt? Es negribu neko komentēt, bet tas tik tiešām varētu būt daudz."

MĀRIS KLEINBERGS, VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs: "Nu šobrīd man uz šo jautājumu man ir ļoti grūti atbildēt un ņemot vērā to, kas šobrīd noris tiesa un lai viņa būtu objektīva, es domāju, ka mums būtu nepareizi šobrīd šāds nav kaut kādas hipotēzes izvirzīt un runā par šo tēmu, saucot kaut kādus ciparus. Tas šinī situācijā tiešām nebūtu korekti."

MĀRIS SPIČKA, Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs: "Kad KP lēmums ir stājies galīgā spēkā, tad personai, kas ceļ atlīdzinājumu prasību, vairāk nav jāpierāda, ka noticis konkurences tiesību pārkāpums, jo tas jau ir fiksēts ar spēkā stājušos lēmumu. Tad jautājums atlicis tikai par to, vai ir radušies zaudējumi un kādā apmērā.

NP: Tad sanāk tā, ka tad, kad tiesa beigsies starp jums un Latvijas dzelzceļu un ja tas būs labvēlīgs Konkurences padomei. Tad sanāks principā piestādīt rēķinu no citu tirgus dalībnieku puses, cik viņuprāt no 2007 līdz 2020.gadam viņi ir zaudējuši?

"Principā tas tā ir. Puse, kas uzskata, ka ir cietusi zaudējumus, tā var tiesā prasīt jau konkrēta apmēra zaudējumus. "

Pēc būtības šo lietu pirmajā instancē varētu skatīt jaunizveidotā Ekonomisko lietu tiesa.

Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze pats savulaik strādājis Latvijas dzelzceļā. Bija finanšu direktors, Ldz Cargo valdes priekšsēdētājs. 2016.gadā amatu pameta, noslēdzot "nekonkurēšanas vienošanos" un saņemot 100 tūkstoš eiro. Latvijas dzelzceļš tolaik šo skaidroja ar faktu, ka nozarē ir intensīva konkurence un ikviena augstu kvalificēta speciālista un vadītāja rīcībā ir specifiska informācija un dati. Tomēr jau dažus mēnešus vēlāk Bremze ieņem amatu "Baltijas ekspresis".

Un drīz vien "Baltijas ekspresis" iesniedz sūdzību Konkurences padomē. Latvijas dzelzceļš pret Bremzi vērsās tiesā par nekonkurēšanas vienošanās pārkāpumu. Pirmajā šāda veida tiesvedībā Latvijā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa no Bremzes piedzina 69 545 eiro. Lietu viņš pārsūdzējis un tā šobrīd nonākusi pēdējā instancē Augstākajā tiesā.

MĀRIS BREMZE, a/s "Baltijas ekspresis" valdes priekšsēdētājs: "Šobrīd notiek tiesvedība, kas šo jautājumu izskata. Bet katrā ziņā es no savas puses varu teikt, ka, neatkarīgi no tā, kāds būs tiesas lēmums, protams tas tiks izpildīts."

NP: Bet kāds ir jūsu komentārus jūs tā kā pārkāpāt to vienošanās vai vienošanās nav pārkāpta?

"Tā vienošanās no paša sākuma bija vienkārši bija nekorekta. Tas tika izmantots kā mehānisms, lai atbrīvotos no godprātīga darbinieka."

MĀRIS KLEINBERGS, VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs: "Tā varētu nosaukt kā interešu konfliktu. Un vēl jo vairāk kā jau zināms, Bremzes kungs bija parakstījis nekonkurēšanas līgumu, ko viņš ir pārkāpis. Šobrīd notiek tiesvedība un pašlaik mēs gaidām trešās instances Augstākās tiesas Senāta lēmumu."

Konkurences padome noliedz, ka Šveices advokāts Meroni un viņa cilvēki spējuši kā ietekmēt padomes lemto. Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs gan norāda, ka lēmums bijis ļoti izdevīgs tieši "Baltijas ekspresim".

MĀRIS SPIČKA, Konkurences padomes Izpildinstitūcijas vadītājs: "Mēs noteikti norobežojamies. Noteikti neesam ietekmēti no jebkādiem šādiem cilvēkiem vai personām. Vai tās būtu pazīstamas vai advokāti, valstsvīri, politiķi. Tas neietekmē Konkurences padome lēmumus un to virzību."

MĀRIS KLEINBERGS, VAS "Latvijas dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs: "Es esmu tādas Sarunas dzirdējis, ka viņu plānos ir. Nu, protams, lai plāni piepildītos, sākumā Konkurences padomei jāvinnē šī tiesvedība."

TĀLIS LINKAITS, Satiksmes ministrs (JKP): "Tajās sanāksmēs, kur esmu piedalījies gan ar Latvijas Dzelzceļu valdi, gan ar padomu, mēs esam runājuši, kā aizsargāt uzņēmumu no potenciālām prasībām, kāda varētu būt stratēģija tiesvedībā. Tad sanāk tā, pēc jūsu teiktā, ka jūs gatavojaties tam, ka var būt šis negatīvais scenārijs un ka jābūt kaut kādai stratēģijai, ja nāk tā vienkāršoti runājot, uzņēmēji, kuri grib dabūt naudu. Uzņēmumam ir jābūt gatavām visiem iespējamiem variantiem un arī tāpēc šis lēmums ir pārsūdzēts, lai nofiksētu, kāda tad situācija šajā jautājumā patiesībā ir. Bet tad sliktā scenārija gadījumā - tā nauda nāks no Latvijas dzelzceļu, vai tajā gadījumā jums būs jāiet uz valdību un jāsaka, ka, lūk, šeit šāds mantojums un ka tur nav variantu, ir jāmaksā? Šobrīd par to spriest ir pāragri. Mēs varam pieņemt gan variantu, ka vispār Konkurences padomes lēmums tiek atzīts par spēkā neesošu, gan arī to, ka, piemēram, tur tikai daži tūkstoši ir jāmaksā. Tā kā es atturētos izteikt jebkādus minējumus par tālākām darbībām. Mums jāsagaida tiesas spriedums."

Pēc dramatiskā kravu krituma Latvijas dzelzceļam pagājušais bija ļoti grūts gads. Pilnībā apstājās ogļu kravu vešana caur Latviju. Tranzītbiznesa aprindās tiek prognozēts, ka šogad varētu gandrīz pilnībā pārtrūkt minerālmēslu kravas, kas arī ieņem būtisku daļu tranzītā. Šādu iespēju tuvākajā laikā neizslēdz arī Satiksmes ministrs. Kā apstiprina Latvijas dzelzceļa vadītājs - uzņēmums drīzumā plāno vērsties Satiksmes ministrijā, lai lūgtu 9,5 miljonu eiro, kas paredzēta finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Tā esot daļa no naudas, kas dzelzceļam bija ieplānota 2020.gadā.