Tiesa atceļ VID ģenerāldirektorei Jaunzemei piemēroto disciplinārsodu

© Oksana Džadana/F64

Administratīvā rajona tiesa apmierināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pieteikumu, atzīstot par prettiesisku un atceļamu finanšu ministra Jāņa Reira (JV) pērnā gada 30.oktobra lēmumu, ar kuru Jaunzemei piemērots disciplinārsods - rājiens.

VID aģentūrai LETA skaidroja, ka pagājušajā gadā nu jau kādreizējais VID Personāla pārvaldes darbinieks Māris Knoks bija izvēlējies četrus no kopumā 74 iestādes struktūrvienību ziņojumiem. Knoks ziņojumus nosūtījis FM, apgalvojot, ka VID ģenerāldirektore atteikusies izmeklēt lietas pret amatpersonām.

FM, veicot pārbaudi, konstatēja, ka trijos no četriem gadījumiem nav bijis pamata ierosināt disciplinārlietu, bet par vienu gadījumu uzskatīja, ka disciplinārlieta bija jārosina, un par tās neierosināšanu finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izteica Jaunzemei rājienu.

Jaunzeme sodīta par to, ka nav rosinājusi disciplinārlietu pret VID amatpersonu par to, ka viņa 2019.gadā sarīkojusi darba sanāksmi attālināti, nevis klātienē. VID ģenerāldirektore, nepiekrizdama piemērotajam sodam, vērsās tiesā.

Administratīvā rajona tiesa secināja, ka Sabiedriskā labuma komisijas 2019.gada 15.augusta sēdes organizēšanas forma elektroniskās sarakstes veidā neatbilda normatīvo aktu prasībām, tomēr šāds pārkāpums nebija būtisks un neradīja tiesiskas sekas. Jaunzeme novērtēja pārkāpuma raksturu, pārrunāja apstākļus ar iesaistīto amatpersonu un aktīvi risināja šo jautājumu ar VID pieejamiem līdzekļiem.

Tiesa uzskata, ka Jaunzemes rīcība bija situācijai atbilstoša un saskanēja ar amatpersonai piešķirtām pilnvarām racionāli izvērtēt disciplinārlietas ierosināšanas lietderību. Disciplinārlietas ierosināšana nav pašmērķis, iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes darba funkcionēšanu un mērķu sasniegšanu un katru situāciju izvērtē individuāli.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais