Jaunā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (PS) sola atbalstu arī nevalstiskajām kultūras iestādēm, tostarp neatkarīgajiem teātriem.
Sarunā ar aģentūru LETA Ēlerte pauda viedokli, ka "nevalstiskās kultūras iestādes dod ļoti nozīmīgu un mākslinieciski augstvērtīgu pienesumu kultūrai".
Ēlerte apgalvoja, ka neplāno kādas būtiskas izmaiņas Kultūras ministrijas struktūrā. "Kultūras ministrijā strādā ļoti kompetenti cilvēki, un es ceru, ka kopā mums izdosies realizēt jaunās valdības deklarācijā izvirzītos mērķus," teica ministre.
Ēlerte piebilda, ka, būdama Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, viņa labi zina gan stāvokli Kultūras ministrijā, gan kultūras nozarē kopumā.
Par tuvāko svarīgāko uzdevumu Ēlerte nosauca darbu pie 2011.gada valsts budžeta, piebilstot, ka "nacionālās kultūras iestādes patlaban atrodas uz izdzīvošanas robežas". Vienlaikus jaunā kultūras ministre uzsvēra, ka "Latvijas kultūra un māksla ir viens vispieprasītākajiem eksporta produktiem".
Sākot darbu Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītajā Ministru kabinetā, Ēlerte sev izvirzījusi trīs prioritātes, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste un mājaslapas redaktore Dace Vizule.
Pirmā no jaunās kultūras ministres prioritātēm ir nacionālās identitātes, tātad arī nacionālās valsts, stiprināšana. "Ministru kabineta deklarācijā ir ierakstīts, ka mēs apņemamies izstrādāt jaunu nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu. Šobrīd ir sajūta, ka iestājies integrācijas pagurums. Ir jāatrod jauna integrācijas griba un jābūt pilnīgi skaidram pamatam, uz kura notiek integrācija - tā ir latviešu valoda un latviskā kultūrtelpa," pauda Ēlerte.
Ēlerte apņemas cīnīties par sabiedrības tiesībām uz kvalitatīvu vidi un kvalitatīvu kultūrtelpu. Lai arī Latvijas profesionālie mākslinieki uzstājas pasaules koncertzālēs, teātru zālēs, izstāda savus darbus pasaules izstāžu zālēs, parādot, cik lielā mērā māksla ir viena no pašām konkurētspējīgākajām Latvijas precēm, patlaban Latvijas lielās nacionālās mākslas institūcijas ir uz izdzīvošanas robežas, kas nav pieņemami, uzsvēra kultūras ministre.
Kā trešo prioritāti kultūras ministre izvirza radošās industrijas. "Mēs esam ierakstījuši deklarācijā, ka veicināsim radošo ideju un risinājumu pārnesi uz tautsaimniecību. Ja satiekas laba biznesa kompānija ar inovatīvu ideju, tad rodas liela pievienotā vērtība gan precei, gan nozarei, gan visai tautsaimniecībai kopumā," uzskata Ēlerte.
Jaunās valdības deklarācijā tiek solīts izstrādāt nacionālās identitātes un integrācijas valsts programmu ar mērķi stiprināt piederības sajūtu Latvijai un sekmēt latviešu valodas saglabāšanu un izplatību - nacionālās valsts identitātes pamatu, latviskās kultūrtelpas un mazākumtautību kultūru savpatnības nostiprināšanu.
Valdība arī sola nodrošināt Latvijas daudzveidīgā kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt tā pilnvērtīgu izmantošanu, pieejamību un aktīvu apriti, veicināt reģionu kultūras un valodas savdabības uzturēšanu un attīstību.
Valdības deklarācijā ir arī apņemšanās stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, atjaunojot mērķdotācijas pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai atbilstoši budžeta iespējām, veidot vienotu organizatorisko struktūru Latvijas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanai un pārmantošanai.
Valdība sola celt kultūras jomas augstākās izglītības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, profesionālās izglītības kvalitāti un sasaisti ar darba tirgu, veicināt profesionālās ievirzes izglītības pieejamību un paplašināt piedāvājumu mūžizglītībai.
Tiek solīts izstrādāt likumu par sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem un precizēt valsts pasūtījumu sabiedriskajai televīzijai un radio un ar likumu noteikt pienācīgu raidlaiku elektronisko mediju skatāmākajā un klausāmākajā laikā programmām latviešu valodā.
Atbilstoši budžeta iespējām pakāpeniski tikšot atjaunots Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējums, to nosakot 15% apmērā no kultūras funkciju nodrošināšanai paredzētā finansējuma.
Valdības deklarācijā ir arī apņemšanās līdz 2012.gadam pabeigt Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību un veidot to par modernu pasaules līmeņa zināšanu centru.