Tirdzniecības centri vēršas KP, aicinot novērst konkurenci kropļojošo situāciju mazumtirdzniecībā

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) Latvijas tirdzniecības centru vārdā vērsusies Konkurences padomē, aicinot izvērtēt Ministru kabineta noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai, kas rada konkurenci kropļojošu situāciju mazumtirdzniecībā, pavēstīja NĪAA pārstāvji.

Iesniegumā skaidrots, ka spēkā esošās normas tieši ietekmē un ierobežo konkurenci, ļaujot brīvi darboties tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem, bet izslēdzot no tirgus gan mazumtirgotājus, gan telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Spēkā esošie ierobežojumi ir nesamērīgi un epidemioloģiski nepamatoti, un to rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest ne tikai uzņēmēji, bet arī visi Latvijas patērētāji, norādīja NĪAA pārstāvji.

Iesniegumā NĪAA vērš uzmanību uz Ministru kabineta noteikumiem, kuros ir vairāki ierobežojumi mazumtirgotāju darbībai tirdzniecības centros - ēkās ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1500 kvadrātmetru un kurās atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji. Šādās ēkās darboties ļauts tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem, bet analoģisks aizliegums attiecībā uz mazumtirgotājiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, nepastāv.

Šādi apstākļi, pēc NĪAA skaidrotā, rada nevienlīdzīgu konkurenci mazumtirgotāju starpā un būtībā izslēdz no tirgus telpu iznomātājus tirdzniecības centros. Turklāt šādi ierobežojumi arī pastiprināti veicina pircēju klātbūtni tajos veikalos, kas ir atvērti, jo tie koncentrē sevī visus pircējus - arī tos, kas būtu devušies uz lielajiem tirdzniecības centriem.

NĪAA iesniegumā Konkurences padomei teikts, ka nav objektīva un saprātīga pamata, kāpēc mazumtirgotāju darbība tirdzniecības centros un ārpus tiem tiek regulēta atšķirīgi. NĪAA uzsver, ka epidemioloģiski drošu vidi pircējiem ir iespējams nodrošināt gan lielākās, gan mazākās tirdzniecības vietās. Tāpat NĪAA atgādina, ka, kopā ar Rīgas Stradiņu universitātes pētniekiem veicot oglekļa dioksīda (CO2) līmeņa mērījumus tirdzniecības centru telpās, tie uzrādījuši ļoti labus gaisa kvalitātes rādītājus.

"Tomēr tirdzniecības centriem aizvien ir liegta iespēja pilnvērtīgi atsākt darbību, tādējādi tiek kropļota konkurence nozarē, kā arī dota nesamērīga priekšrocība tirgotājiem ārpus tirdzniecības centriem - viņi turpina darbu samazinātas konkurences apstākļos un, pieaugot pieprasījumam pēc konkrētām precēm, tiem var pavērties iespējas paaugstināt preču cenas. Rezultātā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā var ciest patērētājs, kam samazinās izvēles iespējas un pieaug cenas," iesniegumā norāda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Gaisa kvalitātes mērījumus ir veikuši Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas pētnieki no 15. līdz 20.aprīlim. Tie apliecina, ka mazumtirdzniecība lielajos tirdzniecības centros ar labām gaisa ventilēšanas iespējām ir epidemioloģiski droša. Mērījumos iegūtie CO2 līmeņa rādītāji tirdzniecības centros ir no 395 līdz 690 daļām uz miljonu (ppm) - jo zemāks CO2 līmenis tiek konstatēts, jo labāka gaisa kvalitāte.

"Tas pierāda, ka tirdzniecības centri ir droša iepirkšanās vieta, tādēļ, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tiem būtu jāļauj strādāt, un konkurences ierobežošana, atsaucoties uz sabiedrības veselības interesēm, šajā gadījumā ir absolūti nepamatota, norādīts iesniegumā," teikts NĪAA iesniegumā.

Asociācijas pārstāvji informēja, ka Apvienotās Karalistes pētnieki (Environmental and Modelling group) ir secinājuši, ka ventilācija ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 vīrusa izplatību starp cilvēkiem, kuri atrodas vienā telpā un ievēro divu metru distanci. CO2 līmeņa mērījumi var tikt izmantoti kā sliktas gaisa ventilācijas indikators - britu pētnieki norāda, ka telpās jācenšas noturēt CO2 līmeni vismaz zem 800 ppm, kad iekštelpu gaisa kvalitāte tiek vērtēta kā laba, savukārt izcila gaisa kvalitāte ir ap 400 ppm, kas galvenokārt ir ārtelpās.

NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.