Ziņojums: Latvijā ir augsts tolerances pret vardarbību pret sievietēm līmenis

Latvijā ir augsts tolerances pret vardarbību pret sievietēm līmenis, pausts Eiropas Padomes ziņojumā par atbalsta pakalpojumu izveidi no vardarbības cietušām sievietēm.

Šajā ziņojumā tiek sniegts pārskats par to, kādi atbalsta mehānismi Latvijā ir izveidoti vardarbībā cietušajām sievietēm, ar kādām problēmām saskaras no vardarbības cietušās personas, kurām ir nepieciešami specializēti pakalpojumi, kas ir šobrīd pieejams un ko varētu attīstīt.

Komentējot augsto tolerances pret vardarbību līmeni, ziņojuma autori norāda, ka tas nozīmē, ka sievietes nesaņem vajadzīgo palīdzību un netiek ņemts vērā risks, ka daudzas no viņām dzīvo ar vardarbības veicēju.

Ziņojumā pausts, ka līdztekus augstam tolerances pret vardarbību līmenim vardarbības pret sievietēm izplatība Latvijā ir augsta. Tomēr vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas sabiedrības attieksmē, proti, 2016.gadā 31% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta, kas būtu jārisina ģimenē, bet 2018.gadā šāda pārliecība bija tikai 19% iedzīvotāju.

2016.gada dati liecināja, ka 64% respondentu Latvijā uzskata, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ģimenē nekad nav attaisnojama un vardarbības veicējs vienmēr jāsauc pie atbildības, bet 2018.gada dati liecina par šī viedokļa pieaugumu - to atbalstīja 75% iedzīvotāju.

Izmaiņas sabiedrības attieksmē, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir netaisnīga, pēc ziņojumā paustā, būtu jāizmanto tālākai izpratnes pilnveidošanai. Specializētu pakalpojumu tīklu izveidē var balstīties uz šīm pārmaiņām, veicinot izpratni un līdzdalību tajās kopienās, kurās tie attīstīsies, mobilizējot atbalstu no vardarbības cietušajām personām.

Līdz ar to ziņojuma autori iesaka īstenot izpratnes veicināšanas kampaņu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nodrošinot, ka šī kampaņa ir vērsta uz sievietēm visās kopienās, tostarp lauku kopienās, jauniešiem, vecāka gadagājuma sievietēm, sievietēm no minoritāšu grupām.

Ziņojumā aptaujātās iesaistītās puses uzskatīja, ka par spīti tam, ka valsts politikā ir vērojams neliels progress un pārmaiņas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, "pieeja joprojām ir sadrumstalota, un tas rada politikas un tās prakses nekonsekvenci".

Tāpat tiek norādīts, ka valsts politikas pieeja vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanā ir bijusi reaktīva un daudz mazāk proaktīva. Ziņojumā iesaistītās puses arī uzsvērušas nepieciešamību pēc vienotas definīcijas attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kas būtu saskaņā ar Stambulas konvenciju, jo īpaši ar dzimumu saistīto vardarbību.

Kā vēstīts, centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce aģentūru LETA iepriekš informēja, ka, vadoties pēc pieredzes, pērn Covid-19 krīzes apstākļos dubultojās vardarbībā cietušo sieviešu skaits.

Viņa atzīmēja, ka aizvadītajā gadā ievērojami pieauga tieši seksuālās vardarbības un smagu miesas bojājumu gadījumu skaits, kas savukārt nozīmē, ka ir nepieciešami steidzami pasākumi un pakalpojumi vardarbības mazināšanai un prevencijai.

Šajā saistībā Lāce norāda uz Stambulas konvenciju, kas Latvijā līdz šim nav ratificēta. Pēc viņas paustā, tās ratificēšana būtu svarīga ne tikai, lai risinātu praktiskus jautājumus, padarot efektīvākus pakalpojumus, bet tas arī vārētu kļūt par signālu sabiedrībai, ka vardarbība netiek tolerēta un varmākam pienākas atbildība par izdarīto noziegumu.