Krūts vēža pacientes vēlas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un prasa Tiesībsarga atbalstu

© F64 Photo Agency

Pirmdien, 26. aprīlī no pulksten 15.00 līdz 17.00 tiešsaistes platformā “Zoom” norisināsies atklāta saruna starp krūts vēža pacientēm, viņu pārstāvēm, ārstiem un Tiesībsargu par Latvijas krūts vēža pacienšu aktuālākajām vajadzībām.

Sarunā piedalīsies Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons, krūts vēža paciente Kitija Janele, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja Inete Ielīte un Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs, mikroķirurgs Dr. med. Kalvis Pastars. Tāpat savus jautājumus par šo aktuālo problēmu varēs uzdot mediju pārstāvji.

Krūts vēža pacientes aicina Saeimu un valdību pārskatīt pašreizējo operāciju finansējuma modeli un slimnīcu sniegto pakalpojumu tarifus, atjaunot krūts rekonstrukcijas programmu ar tai paredzētu nodalītu finansējumu. Krūts rekonstruktīvās operācijas ir neatņemama krūts vēža ārstēšanas sastāvdaļa, kas attīstītu valstu medicīnas aprūpē ir krūts vēža ārstēšanas pēdējais posms. Tās ilgtermiņā novērsīs potencionālu invalidāti, samazinās psiho-emocionālās un fizioloģiskās problēmas, kas rodas, ja sievietei krūts netiek atjaunota.

Šobrīd Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pacientēm ar krūts vēzi nav mērķtiecīgi iezīmēta valsts finansējuma krūts rekonstrukcijas operācijām. Krūts vēža pacientēm, kurām veikta mastektomija jeb krūts dziedzera noņemšana, nav pieejama valsts apmaksāta krūts dziedzera rekonstrukcija.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls ir iesniedzis Saeimā 12 755 iedzīvotāju parakstīto kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” un tas tiek izskatīts Saeimas sociālo un darba lietu komisijā.

Par samilzušo problēmu, tās virzību un nepieciešamajiem risinājumiem runāsim tiešraidē.

Lai skatītos Zoom, reģistrējies https://formfaca.de/sm/M7EiYBBdF

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais