Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā

Profesors: Saslimstības pieaugums ar Covid-19 ir Lieldienu svinēšanas sekas

© f64.lv, Kaspars Krafts

Pēdējā laika saslimstības pieaugumu ar Covid-19, kad divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem palielinājies līdz 409,2 gadījumiem, var saistīt ar Lieldienu svinēšanu, šorīt intervija LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Pēdējā laika saslimstības pieaugumu ar Covid-19, kad divu nedēļu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem palielinājies līdz 409,2 gadījumiem, var saistīt ar Lieldienu svinēšanu, šorīt intervija LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.

Viņš skaidroja, ka šī brīža situācija nav laba, lai gan to varēja arī prognozēt. "Citās valstīs arī var novērot, cik ātri pieaug saslimstība un tad, kad ievieš stingrākus ierobežojumus, tad saslimstības līkne ātri krītas. Latvijā minētā līkne ir lēzenāka, jo saslimstības mazināšanās notiek pārāk lēnu, kas arvien liecina par to, ka daļa cilvēku cītīgi neievēro noteiktos ierobežojumus," skaidroja Briģis.

Viņaprāt, lielākā problēma ir tāda, ka sabiedrība arvien nevar pieņemt to, ka vīruss nekur nav pazudis un pandēmija nav beigusies, pat pie gadījumiem, kad ir saņemtas pirmās potes. "Cilvēki vienkārši nogurst no esošās situācijas, tāpēc arvien grūtāk ir pieņemt ierobežojumus un dzīvot šādos apstākļos," piebilda profesors.

Par cilvēku vēlmi kaut ko mainīt, Briģis skaidroja ar piemēru, ka katru nedēļu Slimību profilakses un kontroles centrs saņem daudzus iesniegumus, kuros izteikts lūgums pārskatīt vienu vai otru ierobežojumu, kas nozīmē, ka sabiedrībai nepārtraukti ir vēlme dzīvot brīvāk, lai gan saslimstības rādītāji to neļauj.

"Saslimstības līkne šobrīd ir pagriezusies uz augšu, tāpēc šodien būtu nevietā runāt par atvieglojumiem," sacīja Briģis, un piebilda, ka būtu pārgalvīgi teikt, ka vasaras beigās šis vīruss būs pazudis. Iespējams, šis vīruss nekad nepazudīs, bet ar nelielu un kontrolētu saslimstību var sadzīvot pat ilgstoši.

"Ceram, ka vakcinācija ies uz priekšu, mums ir pamats būt optimistiem," piebilda profesors, un turpināja, ka cilvēkiem vienmēr ir bijusi skepse pret vakcinēšanos, lai gan liela nozīme ir labajiem piemēriem. Proti, brīdī, kad vakcīnas būs plašāk pieejamas, cilvēki sapratīs, ka ieguvumi no tām ir krietni lielāki un blakusefekti ir ārkārtīgi reti, salīdzinot ar slimības smagās norises sekām.

Jau ziņots, ka otrdien Latvijā atklāti kopumā 759 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par astoņu sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt - arī otrdien tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 403,2 līdz 409,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī - 330,6.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēti 112 983 inficēšanās ar Covid-19 gadījumi. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēti 7807 Covid-19 gadījumi, savukārt pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušie.

No otrdien mirušiem Covid-19 slimniekiem viens cilvēks bijis vecumā no 50 līdz 59 gadiem, trīs - vecumā no 60 līdz 69 gadiem, divi - vecumā no 70 līdz 79 gadiem, viens - vecumā no 80 līdz 89 gadiem un vēl viens - vecumā no 90 līdz 99 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2079 cilvēki, kas bija saslimuši ar Covid-19.

Diennakts laikā Latvijā tika veikti 19 150 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4%.