Cik atbildīgi ir Latvijas iedzīvotāji pret drošības prasībām tirdzniecības veikalos?

Divas nedēļas pēc mazo tirdzniecības vietu atvēršanas pircēju interese arvien saglabājas augsta - veidojas rindas pie apģērbu un apavu, sporta preču veikaliem jeb pēc tām precēm, kuras pēdējo piecu mēnešu laikā varēja iegādāties tikai attālināti.

Ekonomikas ministrijas un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums "Drošs paliek drošs" kampaņas ietvaros parāda, pircēji kopumā izturas atbildīgi pret saviem pienākumiem drošas tirdzniecības procesā - īpaši rūpīgi tiek ievērota masku valkāšana un distancēšanās prasības, ko vienmēr ievērojot vairāk nekā 93% aptaujāto.

Pircēji ne vien izpilda drošas iepirkšanās norādes, bet arī izprot īpašu prasību nopieciešamību tirdzniecības vietās, kas samazina risku šajā vidē inficēties ar Covid-19 un citiem vīrusiem.

"Pircēju atbildīgā rīcība un izpratne, kā arī pašu tirgotāju organizētā un godprātīgā attieksme pret drošas tirdzniecības noteikumiem dod cerību, ka klātienes tirdzniecība arī turpmāk noritēs raiti un būtiski neietekmēs Covid-19 saslimstības rādītājus, potenciāli ļaujot visdrīzākajā laikā noņemt ierobežojumus visai tirdzniecības nozarei. Tikai mūsu visu rīcība jeb drošas iepirkšanās prasību konstanta ievērošana noteiks to, cik ātri mēs varēsim paplašināt tirdzniecības iespējas," esošo tirdzniecības ierobežojumu ievērošanas nozīmi skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Aptaujā tika noskaidrots, ka pircēji kopumā izturas atbildīgi pret saviem pienākumiem drošas tirdzniecības procesā - īpaši rūpīgi tiek ievērota masku valkāšana un distancēšanās prasības, ko vienmēr ievērojot vairāk nekā 93% aptaujāto. Savukārt vien 44% respondentu norādīja, ka uz veikalu dodas vienatnē, un 35% aptaujāto vienmēr veido iepirkumu sarakstus, lai pēc iespējas samazinātu uzturēšanās laiku tirdzniecības vietā. Kopumā, iepērkoties klātienē, pircēji sliecas piekrist, ka ievēro "Drošs paliek drošs" principus (sejas masku nēsāšanu, distances ievērošanu, iepirkšanos ilgākam laika posmam, došanos uz veikalu vienatnē, iepirkumu saraksta veidošanu).

Pircēji ne vien izpilda drošas iepirkšanās norādes, bet arī paši atzīst un izprot, ka ir noteiktas konkrētas prasības tirdzniecības vietām, kas samazina risku šajā vidē inficēties ar Covid-19 un citiem vīrusiem. Pircēji piekrīt, lai klātienes iepirkšanās būtu droša, par obligātiem uzskatāmi šādi faktori: sejas maskas nēsāšana tirdzniecības vietās (77%); iepirkšanās ratiņu, grozu un citu virsmu dezinficēšana (71%); telpu vēdināšana/ventilēšana (70%); divu metru distances ievērošana (66%); iespēja veikalā dezinficēt rokas (59%); veikala apmeklētāju skaita ierobežošana (59%) un iepirkšanās ilgākam laikam (51%).

Atgriežoties pie iepirkšanās klātienē, pircēji apzinās risku un savu atbildību iepirkšanās procesā. Vairāk nekā puse (58%) no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem kopumā piekrīt apgalvojumam, ka tirdzniecības vietās ir iespējams inficēties ar Covid-19 vīrusu, savukārt nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35%) respondentu sliecas nepiekrist šim apgalvojumam.

Tāpat aptaujas rezultāti rāda, ka tikai 26% respondentu atzina, ka izmanto iespēju iepirkties internetā vienmēr vai gandrīz vienmēr, kad tas ir iespējams. Iepirkšanos internetā neatzīst vai neizmanto pat 43% Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas Rīgā (40%), citās pilsētās (46%), Latvijas reģionos (43-47%) vai lauku reģionos (44%). Atturīgo attieksmi pret regulāru iepirkšanos internetā kā pamata iepirkšanās veidu tikai nedaudz iespaido mājsaimniecības ienākumu līmenis, kā arī jāatzīmē, ka, pieaugot vecuma grupai, samazinās prasmes, iespējas un vēlme iepirkties internetā. Cilvēki nesteidzas pirkumus veikt internetā, priekšroku dodot pirkumu iegādei klātienē. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tie cilvēki, kuri izvēlas pirkumus iegādāties internetā, norāda, ka apzinīgi ievēro drošas iepirkšanās prasības, iepērkoties klātienē.

2021.gada martā Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas "Drošs paliek drošs" ietvaros kopā ar pētījumu centru SKDS veica pētījumu "Tirdzniecības ierobežojumi un to ievērošana", kā ietvaros tika aptaujāti 1005 aktīvie interneta lietotāji jeb respondenti visā Latvijā vecuma grupā no 18 līdz 75 gadiem.