Kopumā 58% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plāno vakcinēties pret Covid-19 (42% – jā, 16% – drīzāk jā), 25% vakcinēties neplāno (15% – nē, 10% – drīzāk nē), 9% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, bet 8% aptaujas dalībnieku vakcīnu jau ir saņēmuši, secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju GEMIUS.
Salīdzinājumā ar šī gada janvāra datiem redzams, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir palielinājusies, jo gada sākumā pret Covid-19 plānoja vakcinēties 54% (31% - jā, 23% - drīzāk jā), 31% vakcinēties neplānoja (nē - 17%, drīzāk nē - 14%), kamēr 15% konkrēta viedokļa nebija.
Salīdzinājumā ar janvāri gatavība vakcinēties ir pieaugusi gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū. Vakcinēties plāno 59% (43% - jā, 16% - drīzāk jā) aptaujāto latviešu (janvārī tie bija 57%) un 48% (26% - jā, 22% - drīzāk jā) krievvalodīgo (janvārī tie bija 38%). Krievvalodīgo vidū vakcinēties neplāno 28% aptaujāto (16% - nē, 12% - drīzāk nē), 17% vēl nav izlēmuši, kamēr 7% aptaujāto krievvalodīgo Covid-19 vakcīnu jau bija saņēmuši. Latviešu vidū vakcinēties neplāno 24% (15% - nē, 9% - drīzāk nē), 8% bija neizlēmuši, bet 9% vakcīnu jau bija saņēmuši. Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, augstāku gatavību vakcinēties izrāda vīrieši (60% pret 56%), kamēr sieviešu vidū ir lielāks neizlēmušo īpatsvars (12% pret 7%).
Raugoties pusgada griezumā, secināms, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties pret Covid-19 ir pieaugusi par 11%, jo pērnā gada oktobra beigās pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% - jā, 27% - drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% - nē, 19% - drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja. Turklāt redzams, ka pusgada laikā ievērojami ir pieaugusi to respondentu daļa, kura noteikti plāno vakcinēties pret Covid-19.
