Šobrīd Latvijā konkrētos gadījumos Covid-19 pacientu ārstniecībā izmanto antivielas, kas nākušas no Valsts Asinsdonoru centrā nodotajām Covid-19 pārslimojušo cilvēku asinīm, kurās ir augsts antivielu titrs, žurnālistiem atklāja Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Kārlis Rācenis.
"Kuriem pacientiem mēs tās ievadām, tas ir ļoti sarežģīts process, jo tur ir jāsameklē donors, un šis donors ir jāsūta nodod asinis, un tad ir jāatdala konkrēti antivielas jeb plazma, ko mēs pēc tam varam ievadīt," skaidroja mediķis.
Šo antivielu izmantošana ir apsverama tiem pacientiem, kuriem saslimšana ir ieilgusi - tie ir cilvēki, kas slimo pat trīs mēnešus. "Viņi it kā izveseļojas, viss norimst, bet tad viņiem atkal šis vīruss parādās," piebilda Rācenis.
Viņš tostarp atzīmēja, ka būtu labi, ja šīs antivielas varētu izmantot jau agrīnajos slimības posmos, bet šobrīd tas vēl nav iespējams, tostarp augsto izmaksu dēļ. Tomēr nākotnē šādu pieeju varētu īstenot attiecībā pret tiem pacientiem, kas ir augsta riska grupās. Šiem pacientiem, pēc mediķa sacītā, klīniskā gaita ir atšķirīga un viņiem vīruss organismā atrodas ilgstoši.
Vienlaikus, pēc Rāceņa paustā, šobrīd tiek veikti pētījumi, kuros tiek vērtēta vīrusa spēja ilgstoši atrasties organismā. Tomēr tas attiecoties drīzāk uz ļoti retām pacientu grupām - tie ir cilvēki - cilvēki ar hematoonkoloģiskām slimībām, pēc ķīmijterapijas, vai orgānu transplantācijām.
Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada Valsts Asinsdonoru centrs donoriem visā Latvijā piedāvā iespēju noteikt antivielu esamību pret Covid-19 infekcijas izraisītāju. Testēšanas rezultāti tiek anonīmi nodoti Slimību kontroles un profilakses centram (SPKC), lai vērtētu kopējās tendences un imunitātes līmeni donoru vidū.
