Paredzams, ka līdz ar jauno Maksātnespējas likumu pieaugs fizisko personu maksātnespējas lietu skaits, bet juridisko personu maksātnespējas lietu skaits samazināsies, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomes priekšsēdētājs, zvērināts advokāts Ilmārs Krūms.
Viņš pastāstīja, ka no 1.novembra ļoti būtiski mainījies viss maksātnespējas process - ja iepriekš maksātnespējas pieteikuma iesniedzējai - fiziskai personai - bija jāiesniedz mantas pārdošanas plāns, tad tagad tas vairs nav jādara.
Viņš atzīmēja, ka process fiziskām personām kļuvis lētāks, jo cita starpā samazinājies administratoram maksājamās atlīdzības apmērs uz 360 latiem. Līdz 1.novembrim, kad spēkā stājās jaunais likums, maksājums bija 540 lati par mantas atsavināšanu un līdz maksātnespējas pabeigšanai katru mēnesi administratora atlīdzība 180 latu apmērā.
Līdz ar jaunā likuma spēkā stāšanos agrāko piecu gadu termiņa vietā fiziskas personas maksātnespējas process ilgs divus gadus un tas tiks īstenots divās kārtās - pirmajā notiek fiziskas personas mantas pārdošana, kas jāveic sešu mēnešu laikā, bet otrs solis ir atbrīvošana no saistībām atkarībā no tā, cik lielu saistību apjomu personai izdodas segt - ja izdodas segt vairāk nekā 50%, tad persona divu gadu laikā var tikt atbrīvota no pārējām saistībām, ja izdodas segt mazāk par 50%, tad atbrīvošanai no saistībām paredzēts trīs gadu termiņš.
Jaunais maksātnespējas likums paredz arī atbrīvošanu no nodokļu parādu saistībām, ko neparedzēja iepriekšējā likuma redakcija, stāstīja Krūms.
Viņš atzīmēja, ka, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu līdz 1.novembrim, kad spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums, fiziska persona iegūst tiesības pati kontrolēt mantas pārdošanas plānu.
Bez tam maksātnespējas pieteikuma iesniedzējam - juridiskai personai - līdz ar jauno maksātnespējas likumu jāiemaksā Maksātnespējas administrācijas speciāli izveidotā depozīta kontā līdzekļi divu minimālo mēnešalgu apmērā, turklāt kopā ar valsts nodevu juridiskas personas maksātnespējas pieteikuma iesniegšana izmaksās ap 600 latiem līdzšinējo 100 latu vietā.
Minētā prasība maksāt iepriekšminēto summu attieksies arī uz Valsts ieņēmumu dienestu, kurš līdz šim bija viens no pieteicējiem, kas nodrošināja ievērojamu pieteikumu skaitu, stāstīja Krūms.
Turklāt, ja iepriekšējā Maksātnespējas likuma redakcija paredzēja, piemēram, sanāciju, mierizlīgumu un tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), tad tagad sanācija un mierizlīgums vairs likumā nav paredzēti, bet TAP šobrīd iespējams noteikt uz divu gadu termiņu un pēc tam vēl uz diviem gadiem pagarināt.
Bez tam TAP uzsākšanai nepieciešamas divas trešdaļas kreditoru balsu, stāstīja Krūms.
Pēdējās dienās pirms 1.novembra, kad stājas spēkā jaunais Maksātnespējas likums, kas paredz būtiskas izmaiņas maksātnespējas procesā, Latvijas tiesās iesniegts rekordliels maksātnespējas pieteikumu skaits, aģentūrai LETA sacīja Maksātnespējas administrācijas (MNA) direktors Ervīns Ābele.
Viņš atgādināja, ka vēl pirms dažiem gadiem vidēji dienā tiesās tika iesniegts ap pieciem līdz 10 pieteikumiem un tāds bijis arī ierosināto maksātnespējas lietu skaits. Ja tā dēvētājos treknajos gados tiesas vidēji bija rosinājušas ap 20 maksātnespējas lietu dienā, tad 28.oktobrī no tiesām bija saņemti 46 pieteikumi par maksātnespējas lietas ierosināšanu, bet piektdien, 29.oktobrī, dienu pirms jaunā likuma spēkā stāšanās, 64 lēmumi par fizisku un juridisku personu maksātnespējas lietas ierosināšanu.
Šodien MNA interneta mājaslapā reģistrēti 53 uzņēmumu un fizisku personu pieteikumi.
Ābele prognozēja, ka pēc jaunā likuma spēkā stāšanās juridisko personu maksātnespējas lietu skaits samazināsies, bet būtiski varētu pieaugt fizisko personu maksātnespējas lietu skaits.
Tāpat arī vajadzētu palielināties ierosināto tiesiskās aizsardzības procesa lietu skaitam, jo jaunā likuma mērķis bijis izslēgt mierizlīgumu un sanāciju, tā mudinot uzņēmumus, kas saskārušies ar īslaicīgām finanšu grūtībām, lūgt noteikt tiesisko aizsardzību, prognozēja MNA direktors.