Viņķele neesot bijusi informēta par papildus piedāvātajām vakcīnu devām

Pagājušā gada izskaņā, kad Latvija veica ražotāja "Pfizer/BioNTech" vakcīnu pret Covid-19 pasūtījumu, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens, kurš bija attiecīgās Veselības ministrijas (VM) darba grupas vadītājs, nesniedza bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) informāciju par pavisam pieejamo šī ražotāja devu skaitu, kā arī faktu, ka uzdevis Nacionālā veselības dienesta (NVD) ierēdnim pasūtīt 100 000 šī ražotāja vakcīnas devu, mikroblogošanas vietnē "Twitter" apgalvo Viņķele.

Viņa norāda, ka 22.decembra Ministru kabineta sēdes laikā pēc tam, kad Henkuzens bija valdībai pavēstījis par papildu 100 000 devu "Pfizer" iegādāties iespēju, ZVA direktors bijušajai veselības ministrei sūtījis ziņu "Whatsapp" platformā, sakot, ka šis ražotājs varētu tomēr piedāvāt 200 000 devu.

Viņķeles "Twitter" publicētā "Whatsapp" sarakste liecina, ka 22.decembrī plkst.13.10 Henkuzens bijušajai ministrei rakstījis: "Runāju ar "Pfizer", ka pieteiksimies 200 000 papildu devām, viņš sniegs apstiprinājumu." Uz šo ziņu, kurā arī Henkuzens minējis, ka Latvijai ir iespēja pieteikties papildu 700 000 "CureVac" vakcīnu, Viņķele atbildējusi: "200 tūkstoši? Oi. Sūri."

Šobrīd bijusī veselības ministre atzīmē, ka viņas pēdējo ziņu "Henkuzens savā paskaidrojumā dienesta pārbaudei interpretē kā atteikumu šāda vakcīnu skaita pasūtīšanai, kas bija gluži pretēja interpretācija manai reakcijai".

Viņķele esot sapratusi, ka informācija par pieejamo devu skaitu ir mainījusies īsā laikā un ka sākumā bija jāsagaida Henkuzena un "Pfizer" pārstāvja sarunu rezultāts, tomēr, kā atzīmē bijusī ministre, ZVA direktors plkst.13.16 sacījis, ka "paliekam pie 100 000", jo tādējādi ir lielāka cerība saņemt piegādi ātrāk.

"Savukārt dienesta pārbaudē konstatēts, ka Henkuzens plkst.13.34 NVD Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietniekam Aināram Lācbergam nosūtīja e-pastu ar lūgumu informēt Eiropas Komisiju (EK) par Latvijas vēlmi iegādāties papildu 100 000 "Pfizer" devu," skaidro bijusī ministre. Tāpat viņa norāda, ka "pirms norādījuma nosūtīšanas Henkuzens mani neinformēja ne par to, kā un vai ir beigusies viņa saziņa ar "Pfizer" par iespējām piegādāt 200 000 devu, ne to, ka uzdod Lācbergam nosūtīt gala apstiprinājumu EK par 100 000 devu apjomu".

Bijusī ministre arī atzīmē, ka Henkuzens bija 2.decembra izveidotās vakcinācijas darba grupas vadītājs "un man bija pilna pārliecība, ka viņam ir zināms piedāvāto vakcīnu daudzums".

Veselības ministrs Daniels Pavļuts šodien žurnālistiem pavēstīja, ka saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus, Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško saņems rājienu un viņa tiks pārcelta uz zemāku amatu.

Lai nodrošinātu raitu pēctecību un neatstātu VM šajā krīzes laikā bez administratīvā vadītāja, Pavļuts šobrīd sliecas drīzāk pārcelt amatā par valsts sekretāru kādu civildienesta ierēdni ar atbilstošu kompetenci, tomēr ministrs kādu konkrētu kandidātu neminēja. Savukārt Mūrmanei-Umbraško ministrs piedāvājis "divus šobrīd vakantus iestāžu vadītāju vietnieka līmeņa amatus".

Disciplinārlietas komisija un arī ministrs valsts sekretāres gadījumā tomēr saskata atbildību mīkstinošus apstākļus - nepārtrauktu ārkārtas situāciju kopš pavasara, nestandarta procesu starptautiskā līmenī ar daudziem nezināmajiem un pastāvīgi mainīgiem apstākļiem, kā arī bijušās veselības ministres Viņķeles līdzatbildību.

Vienlaikus par amata pienākumu konkrētu uzdevumu nepildīšanu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktoru Svenu Henkuzenu sākta disciplinārlieta, kuru izmeklēs līdz aprīļa beigām. Pārbaudē secināts, ka Henkuzens ir kļūdaini informējis valdības pārstāvjus saistībā ar pieejamo vakcīnu apjomu.

Kā atklāja ministrs, atbilstoši skaidrojumiem, ko Henkuzens arī sniedzis disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai sakarā ar otro "BioNTech/Pfizer" iepirkumu decembrī, brīdī, kad valdībā šī diskusija par vakcīnu iegādi bijusi, viņš neesot no galvas varējis atminēties precīzo vakcīnu devu skaitu, esot gatavojies ziņot par citiem jautājumiem.

"Būtiskās sekas ir iestājušās no tā, ka faktiski nav izpildīts valdības dotais pēc būtības skaidri saprotamais uzdevums - iegādāties visu vakcīnu apjomu, kas ir pieejams, un pēc valdības sēdes šis uzdevums - konstatēt, kāds šis apjoms ir, un pēc būtības izpildīt valdības uzdevumu un iegādāties visas vakcīnu devas, kas bija pieejamas," disciplinārlietas sākšanu pret Henkuzenu skaidroja Pavļuts.

Dienesta pārbaudi Pavļuts sāka 5.martā, un to veica specifiski izveidota vairāku iestāžu pārstāvju komisija, kas patlaban jau ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.