Ceturtdien, 8. aprīlī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumus, kas paredz uzturlīdzekļu parāda lietas nodošanu ārpustiesas piedziņai un aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles.
“Nav normāli, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji valstij ir parādā vairāk nekā 400 milj. eiro. Tāpēc jādara viss iespējamais, lai darbu ar nemaksātājiem padarītu pēc iespējas efektīvāku. Mēs turpināsim strādāt, lai mainītu to vecāku attieksmi un rīcību, kuri par saviem bērniem nerūpējas un nesniedz viņiem kaut minimālo nepieciešamo sociālo nodrošinājumu, un arī lai izskaustu līdzcilvēku iecietību pret šādām situācijām,” atzīst tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Pilotprojekta ietvaros ārpustiesas piedzinēju piesaiste tiks veikta pirms Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmuma par uzturlīdzekļu lietas nodošanu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam un tiks attiecināta uz lietām, kurās lēmums pieņemts administratīvā procesa kārtībā.
Norādāms, ka parādu ārpustiesas atgūšanas process, ja parādnieks sadarbojas ar ārpustiesas atguvēju un nomaksā parādu, rada parādniekam mazākus papildu izdevumus un ir trīs reizes lētāks nekā piespiedu izpildes process pie tiesu izpildītāja.
Vienlaikus parāda atgūšanai ārpustiesas piedziņas pakalpojumu sniedzēju darbība balstīta uz intensīvu komunikāciju ar parādnieku, vēršot parādnieka uzmanību uz potenciālajām sekām un aicinot labprātīgi izpildīt saistības, tādējādi sekmējot saistību izpildi un samazinot kopējā parāda pret valsti apmēru, kas pašlaik sastāda 413 127 055 euro. Regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. septembrī.
Tāpat atbalstītie grozījumi paredz aizliegumu uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, liedzot tai atrasties spēļu organizēšanas vietā. Regulējums stāsies spēkā 2021. gada 1. maijā.