Kariņš: Daudz drošāk ir potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19

Lieldienu brīvdienās darbu sāka masu vakcinācijas centri. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš LTV raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka to darbībā bija vērojamas zināmas nepilnības.

Lai arī bija vērojamas zināmas nepilnības, premjers vērsa uzmanību uz vairākām pamattēzēm, kas saistās ar masveida vakcināciju.

"Jāatceras, ka mūsu mērķis ir sasniegt kopīgo imunitāti pret šo slimību."

Kariņš skaidroja, ka viens no veidiem, kā iegūt imunitāti, ir izslimot Covid-19. Tomēr tas nav ieteicams, jo tas ir ļoti bīstams veids. Daudz labāk ir saņemt vakcīnu un tādējādi iegūt imunitāti.

Premjers uzsvēra, ka ir manāmas vairākas labas ziņas, kas saistās ar vakcinācijas procesu. Strādājot kopā ar ārlietu ministru, veselības ministru un citu valstu vadītājiem, ir panākts tas, ka Latvijai tiek piešķirtas papildus 400 000 "Pfizer" vakcīnas. Šīs vakcīnas tiks saņemtas jau šajā ceturksnī.

"Varētu teikt mēs esam labojuši agrāk ielaisto kļūdu, bet vakcīnas būs, tās ir labās ziņas."

Kā otrā labā ziņa saistās ar masu vakcinācijas centriem. Premjerministrs pauda, ka brīvdienās pierādījās tas, ka tie labi darbojas gan infrastruktūras ziņā, gan vakcinācijas, jo vakcīnas Latvijai ir.

Kariņš minēja, ka tagad svarīgakais uzdevums ir veselības ministra ziņā, ka pats process, cilvēku uzrunāšana, aicināšana, rindas, notiek raiti un bez kavēšanās. Svarīgi ir tas, ka lai neviens no iedzīvotājiem, kurš vēlas saņemt poti, nepaliktu neuzrunāts un iespēja tiktu izmantota.

Kariņš skaidroja, ka veselības ministram ir ilgstoši bijis viens pamatuzdevums, kas arī ir vienmēr izpildīts.

"Cik nedēļā ienāk vakcīnas, tik arī visas izpotēt cilvēkiem. Tas ir visiem zināms, ka ir jāizvakcinē viss, kas ienāk, lai nekas neiet zudumā," tāds ir ministra uzdevums, uzskata Kariņš.

Ministru prezidents saredz, ka Latvijā varētu tikt īstenota "dzīvā rinda", lai saņemtu poti. Viņa izpratnē tas varētu notikt tā, ka cilvēki tiktu uzrunāti, sarunāts vakcīnas saņemšanas laiks, bet tomēr šis cilvēks dažādu iemeslu dēļ neatnāk uz vakcināciju. Tādā brīdi tie cilvēki, kuri vēlas saņemt poti un ir gatavi stāvēt rindā, varēs saņemt to.

"No masu vakcinācijas centriem ir tāda jēga, ka viņš visu laiku strādā."

Savukārt kā otru iespēju, kā "dzīvās rindas" princips strādātu Kariņš skaidro, ka, piemēram, ja vakcinācijas centrā strādā 10 potēšanas galdi, tad vienā no tiem tiktu pieņemti cilvēki, kuri ir gatavi stāvēt rindā, bez iepriekšējās pieteikšanās.

"Mums temps valstī ir pats galvenais. Kolektīvā imunitāte nozīmē to, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāji ir imūni pret šo slimību. Mums to ir svarīgi ātrāk sasniegt, jo ātrāk cilvēks vakcinēsies, jo samazināsies iespēja saslimt."

Vietās, kurās ir mazāka prioritāro grupu atsaucība, ir jādod iespēja saņemt poti tiem, kuri to vēlas, kas nav šajās grupās.

Jau iepriekš vēstīts, ka Eiropas Zāļu aģentūras amatpersonas otrdien, 6. aprīlī, publiskotajā intervijā atklāja, ka tomēr pastāv saistība starp "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu un trombu veidošanos.

Kariņš uzsvēra, ka politķi nevar lemt vai viena, vai otra vakcīna ir laba.

"Mūsu vakcinācijas eksperti līdz šim ir teikuši, ka šī ["AstraZeneca''] ir laba un derīga pote. Arī Eiropas Zāļu aģentūra to saka un Pasaules Veselības organizācija."

Premjers skadroja, ja šīs iestādes mainīs savu viedokli un ieteikumus, tad arī Latvija attiecīgi rīkosies.

Iepriekš ir izskanējusi informācija, ka iedzīvotāji labprāt vēlētos paši izvēlēties ar kādu poti vakcinēties. Kariņš pauda, ka šāda kārtība nebūs.

"Varētu teikt, ka potes ienāks ražotājrindas kārtībā un mūsu uzdevums ir izpotēt tās, kuras ir ienākušas."

Premjers skaidroja, ka varbūtība smagi saslimt ar Covid-19 ir krietni draudīgāka, nekā potēties ar jebkuru reģistrētu poti. Risks esot ļoti niecīgs. Tik niecīgs, ja visi Latvijas iedzīvotāji tiktu vakcinēti ar "AstraZeneca", tad iespējams nevienam no cilvēkiem nebūtu trombozes gadījums.

"Daudz drošāk ir potēties ar jebkuru poti, nekā riskēt saslimt ar Covid-19."