No 7.aprīļa joprojām būs spēkā teju visi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.
Vienlaikus ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus.
Arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.
No 7.aprīļa spēkā būs prasība lieto sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk kā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana arī tiek paredzēta sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.
Tāpat kā līdz šim sejas maskas varēs nelietot bērni līdz septiņu gadu vecumam, personas ar fiziskiem un psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ sejas masku lietošana nav iespējama, kultūras darbinieki, kas sniedz priekšnesumus, kā arī izglītības procesā, apgūstot vokālo, instrumentu spēli un deju mākslu, kā arī mākslas priekšnesumu laikā. Tāpat sejas maskas varēs nelietot raidījumu nodrošināšanas laikā, piemēram diktori, intervijās, kas īsākas par 15 minūtēm. Sejas maskas lietošana arī nav obligāta profesionāliem sportistiem treniņa laikā.
Arī turpmāk saglabāsies prasība, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī tiek noteikts pasažieru skaita ierobežojums, kas nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības.
Joprojām spēkā būs ierobežojumi skaistumkopšanas, labsajūtas, izklaides nozarēs, tai skaitā ierobežoti bērnu izklaides pasākumi. Savukārt darbu varēs turpināt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzēji.
Saglabāsies arī līdzšinējā prasība, ka muzeju brīvdabas teritorijās ir jānodrošina tikai individuāli apmeklējumi, un ir jānodrošina vienvirziena plūsma, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos un drūzmēšanos.
Arī kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība būs pārtraukta, izņemot grāmatu izsniegšanu bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijas. Kultūrvietās varēs notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst.6 līdz plkst.22.
Arī turpmāk saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās, izņemot tirdzniecības pakalpojuma un skaistumkopšanas pakalpojuma sniegšanas vietas, vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības. Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.
Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās arī pie ieejas labi redzamā vietā būs jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.
Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi arī turpmāk netiks sniegti, izņemot ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.
Valdība arī nolēmusi, ka personai joprojām ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības informācijas sistēmā.
Izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā, kā arī transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuriem Latvija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā.
Tāpat izņēmums attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām, ja viņš var uzrādīt apstiprinājumu tranzīta lidojumam.
Joprojām ir spēkā pienākums, ka pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latviju nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta.
Tāpat persona nevar ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Lielbritānijas, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas ir aizpildījusi pašapliecinājumu "covidpass.lv", ka ieceļošana neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm.
No 7.aprīļa varēs darboties visi veikali ārpus tirdzniecības centriem, kuru platība ir virs 7000 kvadrātmetru, paredz ceturtdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
Tāpat klātienē varēs tiks organizēta ielu tirdzniecība, kā arī darboties varēs veikali tādos tirdzniecības centros, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir zem 7000 kvadrātmetriem.
Vienlaikus arī turpmāk tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetriem strādās tikai pārtikas, higiēnas, dzīvnieku barības, optikas, preču veikali, aptiekas, grāmatnīcas un pakalpojumu sniegšanas vietas.
Ekonomikas ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka atsevišķi veikali nevarēs strādāt tajos tirdzniecības centros, kuri ir vismaz 7000 kvadrātmetrus lieli un tajos ir vismaz pieci dažādi tirgotāji. Tādējādi no tā izriet, ka tādi veikali kā, piemēram, "Depo" un "Ikea" no 7.aprīļa drīkstēs strādāt.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka, lai arī epidemioloģiskā situācija joprojām ir trausla, valdība tomēr atbalsta virzību uz droša sadzīves modeļa ieviešanu. Vienlaikus premjers ar gandarījumu novērtēja faktu, ka ar tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanu turpmāk vairs nebūs spēkā veikalā iegādājamo preču saraksti.
Arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) atzina, ka līdz ar valdības lēmumu mīkstināt ierobežojumus tirdzniecībā, ir pielikts punkts preču sarakstiem. "Tagad tirdzniecības vietas gan lielajās pilsētās, gan reģionu centros un mazpilsētās atkal ir vienādās pozīcijās. Ar šo mēs ne tikai panāksim vēl labāku klientu plūsmas sadalīšanu, bet arī sniegsim ilgi gaidīto atbalstu vietējiem uzņēmējiem un mazajiem ražotājiem, kuri līdz šim bija spiesti atrasties dīkstāvē un iztikt no valsts atbalsta," sacīja ministrs.
Pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm atbilstoši drošajam tirdzniecības protokolam darbu varētu atsākt līdz 9000 tirdzniecības vietām.
Vienam apmeklētājam tirdzniecības vietā būs jānodrošina ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības, savukārt pakalpojumu sniegšanas vietā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi drošības protokolu ārā tirdzniecībai, kas paredz papildus prasības un pienākumus tirgus pārvaldītājam un ielu tirdzniecības organizatoram Covid-19 infekcijas risku mazināšanai.
Āra tirdzniecībā un tirgos būs jānodrošina stingrāka fiziskās distancēšanās prasību noteikšana, jākontrolē apmeklētāju un tirdzniecības darbinieku plūsma, jāieceļ atbildīgā persona par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu.
Lai novērstu pārmērīgus pulcēšanās riskus ielu tirdzniecības organizēšanas vietās un mazinātu iedzīvotāju vēlmi ilgstoši uzturēties un pavadīt brīvo laiku iepriekš minētajās vietās, būs paredzēta prasība nodrošināt, ka ielu tirdzniecības organizēšanas vietā atrodas ne vairāk par 20 tirdzniecības dalībniekiem un netiek rīkoti izklaides pasākumi. Turpmāk arī būs pienākumu ielu tirdzniecības organizatoram nodrošināt fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošanu, piemēram, ar žogu, norobežojošām lentām, barjerām.
Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.
Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.
Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.
Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.
Izmaiņas sabiedriskās ēdināšanās nozarē būtu piemērojamas, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā nepārsniedz 320. Pēdējās dienās šis rādītājs Latvijā turas ap 370.
Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar sabiedriskās ēdināšanas nozari sagatavoja piedāvājumu droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma modeļa ieviešanai visā sabiedriskās ēdināšanas sektorā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmējiem un mazinātu maksātnespējas iestāšanās risku, kā arī lai nepieļautu atšķirīgu pieeju dažādām komersantu grupām un novērstu tiesvedības riskus.
EM gan uzsvēra, ka šī prasība neattieksies uz ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.
Savukārt līdz ar labvēlīgākiem epidemioloģiskajiem apstākļiem sākot pakāpenisku pāreju uz droša sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas modeļa ieviešanu, tā būtu īstenojama secīgi, ņemot vērā epidemioloģiskos riskus un drošības pasākumus un ieviešot drošas ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas protokolu visās sabiedriskās ēdināšanas vietās.
Regulējums paredz, ka gadījumā, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, varētu tikt organizēta sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniegšana ārtelpās, apkalpojot līdz četrām personām pie viena galdiņa, neskaitot bērnus, no ne vairāk kā divām mājsaimniecībām. Vienlaikus būs jāievēro vismaz divu metru distance starp galdiņiem.
Atvieglotas prasības ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai ārā varētu piemērot, ja nedēļas 14 dienu kumulatīvā Covid-19 saslimšana uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250. Šādā gadījumā varētu atļaut pie viena galdiņa atrasties līdz astoņām personām, kas nav no vienas mājsaimniecības. Arī šajā gadījumā būs jāievēro divu metru distance starp galdiņiem, ja starp tiem nav norobežojoša siena.
Ar zemu Covid-19 kumulatīvo saslimstību varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu iekštelpās ar nosacījumiem, ka viesu apkalpošana tiek veikta pie galdiņa, pie viena galdiņa atrodas ne vairāk par divām personām, neskaitot bērnus. Šajā gadījumā ir jānodrošina vismaz divu metru attālums starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena.
Apmeklētāju uzturēšanās laiks sabiedriskās ēdināšanas vietā ārā nedrīkstēs pārsniegt divas stundas, turklāt bez iepriekšējas rezervācijas atļautais uzturēšanās laiks ir viena stunda.
Papildus abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzēji nozīmēs atbildīgo personu, kas organizēs un uzraudzīs epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma vietā.
Abās fāzēs sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt darbu ne vēlāk kā plkst.22. Savukārt pēc plkst.22 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.
Grozījumos norādīts, ka ierobežojoši pasākumi būtiski ietekmē plašu spektru pakalpojumu sniedzējus izklaides, kultūras un sporta pasākumu jomās, aptverot kultūrvietas, muzejus, bibliotēkas, arhīvus, koncertu norises vietas, teātrus un arī kinoteātrus. Kultūras jomai ir plānota pakāpeniska darbības atjaunošana, ievērojot epidemiologu noteiktos kritērijus vairākos soļos.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, nolūkā mazināt Covid-19 izplatību Latvijā un novērst jaunā, daudz infekciozākā vīrusa Lielbritānijas celma pārnesi sabiedrībā, valdība lēma saglabāt lielāko daļu līdz šim noteikto drošības pasākumu, vienlaikus no 7.aprīļa sperot pirmo soli drošības pasākumu izmainīšanā un atļaujot amatierkustības kolektīvu, kā arī interešu un profesionālās ievirzes kultūrizglītības dalībnieku nodarbības ārtelpās grupās līdz desmit personām.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka tikai konsekventa rīcība, sperot soli pa solim, ik pa trim nedēļām uz priekšu drošības pasākumu mīkstināšanā, ja saslimstības rādītāji sabiedrībā mazinās, vai arī atpakaļ to pastiprināšanā, ja Covid-19 izplatība atkal pieaug.
"Vienlaikus atļauto norišu organizēšanā strikti ievērojami sanitārie protokoli un nepagurstoši dienu no dienas un nedēļu no nedēļas monitorējami sabiedrības saslimstības rādītāji un turpināma vakcinācija - šī darbības stratēģija nesīs gaidītos rezultātus pandēmijas uzvarēšanā un atkalredzēšanos klātienes kultūras pasākumos. Nozare šobrīd ļoti gaida satikšanos ar savu skatītāju un klausītāju, tāpēc aicinu mūs visus izdarīt maksimālo, kas ir katra spēkos, lai šis ieilgušais starpbrīdis pēc iespējas ātrāk beigtos," uzsvēra ministrs.
Tāpat valdība lēma atļaut praktiskās dejas apguves klātienes nodarbības Rīgas Baleta skolā, paredzot, ka nodarbības laiks nedrīkst pārsniegt 90 minūtes un uz vienu personu paredzami ne mazāk kā 35 kvadrātmetri telpas. Kā līdz šim klātienē iespējams turpināt apmeklēt muzeju ārtelpu ekspozīcijas, doties uz bibliotēkām, lai saņemtu grāmatas līdzņemšanai, un iegādāties grāmatas un citas preces grāmatnīcās.
Valdības atbalstīto grozījumu pirmais solis paredz no 7.aprīļa atļaut amatieru mākslas kolektīvu mēģinājumus ārtelpās, savukārt otrais solis paredz, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 320, plānota muzeju, izstāžu zāļu, bibliotēku un kultūrvietu apmeklējumiem individuāli, ievērojot drošības pasākumus.
Trešais solis nosaka to, ka tad, kad 14 dienu kumulatīvais saslimšanas rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem nepārsniegs 250, plānota publisko pasākumu darbības atjaunošana brīvdabā, izmantojot jau 2020.gada vasarā pārbaudītu drošu kultūra pasākumu rīkošanas metodi - auto vai laivu pasākumi, kas ļauj kontrolēt un ierobežot apmeklētāju plūsmu un ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus. Kultūras pasākumu darbība iekštelpās varētu tikt atsākta tikai pie zemiem saslimšanas riska rādītājiem.
Kultūras ministrija (KM) sadarbībā ar kultūras jomas pārstāvjiem, Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju 2020.gadā izstrādāja Covid - 19 "sanitāros protokolus" - rekomendācijas, kuras tiks ievērotas nozarei atsākot darbību: mēģinājumu norisei profesionālajiem kolektīviem; pasākumu rīkošanai un kultūras norišu vietu darbībai, bibliotēku un muzeju darbībai, kino industrijas darbības nosacījumus, kultūrizglītības norisei, Dziesmu svētku kustības dalībnieku norisēm, amatieru mēģinājumiem.
Lai nodrošinātu sabiedrības iespēju piekļūt kultūras saturam, kamēr klātienes kultūras pakalpojumi nav pieejami, KM ir apkopojusi informāciju par kultūras satura un pakalpojuma pieejamību digitālajā vidē "#Ēkultūra" - e-grāmatas, virtuālās izstādes, teātra izrādes, koncerti, kino filmas un cits legāli lietojams saturs.