Pētījums: iedzīvotāji ir gatavi mainīt savus paradumus un dzīvot dabai draudzīgāk

 
©f64.lv, Lauris Aizupietis

Aktualizējoties ilgtspējas jautājumam pasaulē un Latvijā, 2020.gada oktobrī, otro gadu pēc kārtas, "Orkla" grupa veica pētījumu par dažādu ilgtspējas jautājumu aktualitāti Baltijas un Ziemeļvalstu iedzīvotāju vidū.

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, uzņēmums "Orkla Latvija" radījis "Orkla" ilgtspējīgas dzīves barometru, kas iezīmē Latvijas iedzīvotāju ilgtspējas paradumus, kā arī attieksmi pret dažādiem ilgtspējas jautājumiem.

"Kopumā pētījuma dati salīdzinājumā ar 2019.gadu nav radikāli mainījušies. 2020.gadā kopumā visu respondentu vidū pieauga satraukums par globālo sasilšanu un klimata pārmaiņām. Pieauga arī bažas par mežu izciršanu un atkritumu apsaimniekošanu, īpaši Baltijas reģionā. Lielākā izaugsme bija vērojama to patērētāju vidū, kuri sevi uzskata par visēdājiem, mazāk to, kuri sevi identificē kā personas, kuras ievēro konkrētus uztura paradumus vai diētas. Gluži kā 2019.gadā, arī 2020. starp dažādām demogrāfiskām grupām, kā arī starp dažādiem vecumiem un dzimumiem pastāvēja atšķirīgi uzskati. Jaunieši un sievietes vairāk domā par klimata jautājumiem, kā arī šajā grupā ir pozitīvāka attieksme pret ilgtspēju un videi draudzīgāki ieradumi," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Pētījumā respondentu viedokļi tika analizēti četrās sadaļās: attieksme pret ilgtspēju, ikdienas ilgtspējība, iepakojums un ikdienas uztura paradumi.

Sadaļā "Attieksme pret ilgtspēju" respondenti Latvijā kā svarīgākos vides jautājumus, kuriem būtu jāpievērš vislielākā uzmanība, norādīja - radītie atkritumi, to daudzums un pārstrāde, globālā sasilšana un mežu izciršana. Teju puse aptaujāto (49%) Latvijas iedzīvotāju apliecina, ka ir gatavi ikdienā pieņemt videi draudzīgākus lēmumus. Kopējie pētījuma rezultāti iezīmē, ka cilvēki vēlas dzīvot videi draudzīgāk, bet ne vienmēr ir skaidrs, kādas darbības ir jāveic, vai arī ar ilgtspējīgiem lēmumiem ir saistītas papildu izmaksas, ikdienas paradumu maiņa un citi faktori.

Sadaļā "Ikdienas ilgtspējība" respondentiem tika vaicāts, kādas personīgās darbības katrs ir gatavs veikt, lai samazinātu savu ietekmi uz klimatu ikdienā. Lielākā daļa (66%) Latvijas iedzīvotāju ir gatavi šķirot atkritumus, teju puse (48%) - samazināt ikdienas elektrības patēriņu, kā arī vairāk pārvietoties ar kājām vai velosipēdu, 40% labprāt iegādātos videi draudzīgākus produktus/pakalpojumus, bet 28% - samazinātu kopējo patēriņu, piektā daļa iedzīvotāju ir gatavi vairāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu vai braukt ar elektroautomašīnu, vienāds daudzums cilvēku (16%) varētu ēst mazāk gaļu un lidot retāk, bet tikai 10% būtu gatavi atteikties no automašīnas savā īpašumā. Vien 4% nav gatavi neko mainīt savā ikdienā.

Sadaļā "Iepakojums" tika analizēti Latvijas iedzīvotāju viedokļi par iepakojumu, tā pārstādi un tajā izmantotajiem materiāliem. Kopumā 31% cilvēku Latvijā ir ļoti, bet 55% diezgan noraizējušies par nepārstrādājamas plastmasas iepakojumiem, kas norāda, ka šis ir lokāli svarīgs jautājums. 67% piekrīt apgalvojumam, ka ir svarīgi, lai produktiem, kurus viņi iegādājas, būtu pārstrādājams iepakojums. Kopumā Latvijā lielākā daļa (73%) respondentu norāda, ka ir grūti noteikt, vai iepakojumu var pārstrādāt. Latvijā 53% labprāt iegādājas produktus iepakojumos, kuri izgatavoti no pārstrādātas plastmasas.

Sadaļā "Ikdienas uztura paradumi" tika noskaidrots, ka lielākā daļa (83%) Latvijas iedzīvotāju ir visēdāji, kas nozīmē, ka regulāri ēd dzīvnieku izcelsmes produktus, vien 12% ir dinamiskas diētas piekritēji (fleksitārieši) un gaļu/zivis ēd laiku pa laikam, 3% ir veģetārieši - neēd gaļu, zivis, bet ēd citus dzīvnieku izcelsmes produktus, 1% nepatērē gaļu, bet ēd zivis, bet 1% pilnībā izslēdz no uztura dzīvnieku izcelsmes produktus (vegāni). Kopumā Latvijā teju puse (47%) iedzīvotāju ir izmēģinājuši veģetārus vai vegānus produktus, tomēr teju tik pat liela daļa (42%) vēl nē.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!