Saskaņā ar Zemkopības ministrijas pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" Zivsaimniecisko programmu zvejai zivkopības nolūkos šoruden nārstojošo zivju vaislinieku un ikru ieguvei plānots noķert 1606 lašu un taimiņu vaisliniekus.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts Vides dienesta (VVD) Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktora vietnieks Nikolajs Liskins, lašu un taimiņu saudzēšanas laikā sabiedrība paudusi interesi par atsevišķās ūdenstilpēs redzamiem tīkliem, tādēļ VVD informē, ka rudenī, lašu un taimiņu nārsta laikā, materiālu mākslīgai zivju pavairošanai iegūst arī zivju audzētavas.
Lašu un taimiņu vaislinieki tiek zvejoti Daugavā, Ventā, Gaujā, kā arī Braslā, kur tiek zvejoti tikai taimiņi. Vaislinieku zveju, pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar "BIOR", veic attiecīgajā pašvaldībā komercdarbībai reģistrētie zvejnieki.
Atšķirībā no iepriekšējā gada lašu un taimiņu zveja ar murdiem Daugavā tiek aizstāta ar tīklu zveju. Tīklu izmantošana murdu vietā pamatota ar to, ka Rīgas jūras līča piekrastē vaislinieku zveja, izmantojot murdus, vairs nav iespējama, jo zivis no tiem izēd roņi, kā arī Daugavā notiekošo gultnes padziļināšanas darbu dēļ ir izmainīta upes gultne un murdu zvejas vietas ir zudušas. Līdz ar to zvejnieki ar murdiem nevar sazvejot nepieciešamo vaislinieku daudzumu.
Šogad vaislinieku zvejai paredzēts izmantot trīs zivju murdus un septiņus zvejas tīklus. Vaislinieku zvejā citu sugu zivju piezveja nav atļauta. Iegūtas zivis aizliegs realizēt vai piedāvāt tirgū.
Vaislinieku zveja Gaujā, Carnikavas novadā, un Braslā notiek, lai zivju audzētavās "Kārļi" un "Brasla" atražotu Gaujas baseina lašu un taimiņu populācijas. Daugavā, no Rīgas HES līdz grīvai, ieplānots noķert 830 vaisliniekus jeb 50% no to kopējā skaita Tomes un Doles zivjaudzētavām. Vaislinieku zveja Daugavā notiek ar pieciem zvejas tīkliem ar kopējo garumu 500 metri.
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad rudens periodā rūpnieciskā zveja Daugavā ar murdiem nav aizliegta. Zvejnieki drīkst paturēt lomā noķertos lašus saistībā ar to, ka aptuveni 90% lašveidīgo zivju šajā upē ir izaudzēts mākslīgi. Šīm sugas zivīm Daugavas posmā līdz Rīgas HES nav piemērotu nārsta vietu un to tālāka migrācija nav iespējama, vēstīja Liskins.
Šoruden Daugavā ir atļauta makšķerēšana un spiningošana. Katrs makšķernieks var paturēt lomā vienu taimiņu un lasi. Šo sugu makšķerēšana pieļauta, lai popularizētu makšķerēšanu un racionāli izmantotu zivju resursus, ņemot vērā rūpnieciskās zvejas tiesības un pielīdzinot tām makšķerēšanu.
VVD atgādina, ka licencēto vaislinieku zvejnieku zvejas rīku atrašanās vietas ir zināmas un zivju ieguve stingri kontrolēta. Nelikumīgi ievietotos tīklus un maluzvejniekus VVD inspektori kontrolē, sadarbojoties ar Valsts un Pašvaldības policiju, Krasta apsardzes dienestu un robežsardzi, kā arī sabiedriskajiem inspektoriem.