Vērtēs raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju par "AstraZeneca" efektivitāti

Ņemot vērā iedzīvotāju bažas par raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" izskanējušo informāciju saistībā ar vakcīnu "AstraZeneca" efektivitāti, padomes monitoringa speciālisti pārbaudīs, vai nav pieļauti kādi likuma pārkāpumi.

Prauliņa atzīmēja, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmās un raidījumos nedrīkst ietvert saturu, kas apdraud sabiedrības veselību vai varētu radīt nopietnus un smagus tās apdraudējuma riskus.

"Aicinām arī Latvijas Televīziju, kas ir redakcionāli atbildīga par tās raidījumu saturu, izvērtēt šo gadījumu," pauda NEPLP.

Pēc Prauliņas sacītā paredzams, ka NEPLP izvērtējums varētu noslēgties tuvāko nedēļu laikā.

Latvijas Televīzijas komunikācijas speciāliste Krista Luīze Priedīte aģentūrai LETA norādīja, ka Latvija Televīzija izvērtēs raidījuma saturu. Oficiāls izvērtējums vēl nav noticis, tomēr šobrīd LTV neredz, ka raidījums būtu pārkāpis Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normas. "Patlaban apkopojam informāciju un pārrunājam situāciju ar raidījuma komandu. Par tālākiem soļiem tiks lemts pēc oficiāla izvērtējuma veikšanas un NEPLP slēdziena saņemšanas," viņa sacīja.

Zāļu valsts aģentūra (ZVA) mikroblogošanas vietnē "Twitter" uzsvēra, ka vakcīnu efektivitāti nevērtē un nesalīdzina ar antivielu testiem, kā tas tika atspoguļots raidījumā "Aizliegtais paņēmiens". ZVA norādīja, ka testi šim nolūkam nav piemēroti. Kā uzsvēra ZVA, Eiropas Zāļu aģentūra, reģistrējot "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu, apstiprināja, ka vakcīna ir paredzēta visiem pieaugušajiem.

Savukārt ZVA mājaslapā aģentūras speciālisti skaidroja, ka Covid-19 vakcīnas cilvēka organismā stimulē gan antivielu veidošanos, gan šūnu imunitāti, kurā iesaistītas tādas šūnas kā citotoksiskie T limfocīti jeb galētājšūnas un līdzētājšūnas. Abi šie imunitātes pamata mehānismi ir vienlīdz nozīmīgi kopējai aizsardzībai pret saslimšanu ar Covid-19.

Turklāt imūnsistēmai piemīt atmiņas funkcija, proti, spēja atpazīt un atcerēties konkrētu slimības izraisītāju (koronavīrusu) un mobilizēt organisma resursus cīņai pret to, stimulējot jaunu antivielu un aizsargājošo šūnu veidošanos pēc saskares ar šo vīrusu. "Tas nozīmē, ka antivielu līmeņa daudzuma organismā noskaidrošana vien nesniedz pilnu informāciju par vakcīnas nodrošināto aizsardzību pret slimību," skaidroja ZVA speciālisti.

Pēc ZVA speciālistu paustā, antivielu testi nav apstiprināti, lai vērtētu imūno atbildes reakciju pēc vakcinācijas vai salīdzinātu dažādu vakcīnu efektivitāti, un testu klīniskā lietderība šādam nolūkam nav pierādīta. Pirmkārt, testi nav standartizēti, un tiem atšķiras to jutīgums un specifiskums. Otrkārt, pašlaik vēl nav zināms, cik daudz antivielu nepieciešams, lai cilvēks būtu pasargāts no jaunas vai atkārtotas saslimšanas, tāpēc antivielu testu rezultāti ir grūti interpretējami. Treškārt, antivielu testi nesniedz nekādu informāciju par šūnu imunitāti, kas arī ir svarīga daļa no kopējās imūnsistēmas atbildes reakcijas.

ZVA speciālisti uzsvēra, ka Latvijā Covid-19 testēšanā plaši izmantotā koronavīrusa ribonukleīnskābes (RNS) noteikšanas polimerāzes ķēdes reakcijas (P\KR) testa rezultāti uzrādīsies pozitīvi tikai tad, ja cilvēks testēšanas laikā būs inficējies ar koronavīrusu, kas izraisa saslimšanu ar Covid-19. Tests ir paredzēts vīrusa RNS klātbūtnes cilvēka organismā noteikšanai. Vakcinējoties pret Covid-19, cilvēka organismā netiek ievadīts vīruss, tāpēc šis tests nav lietderīgs, lai pārliecinātos par vakcīnas iedarbību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) mikroblogošanas vietnē "Twitter" paudis pateicību NEPLP par iesaistīšanos. Vienlaikus ministrs arī atzīmēja, ka "ar lūgumu ieklausīties zinātnē, nemēģināt salīdzināt nesalīdzināmo un izplatīt precīzu informāciju pie raidījuma autoriem un mediju uzrauga plāno vērsties arī visas veselības nozares atbildīgās iestādes".