Steigā ceļu satiksmes noteikumi nepastāv – katrs sestais iedzīvotājs tos pārkāpj

Eiropas Komisija 2021.gadu oficiāli ir pasludinājusi par Eiropas Dzelzceļa gadu, kura mērķis ir veicināt dzelzceļa transporta popularitāti un palielināt to cilvēku un preču īpatsvaru, kuri ceļo un ko pārvadā, izmantojot dzelzceļu.

Neskatoties uz to, ka dzelzceļš ir viens no drošākajiem transporta veidiem, tomēr reizēm cilvēku neapdomīgas rīcības vai pārgalvības dēļ notiek negadījumi, kuros cieš ne tikai paši negadījuma izraisītāji, bet arī citi cilvēki.

Kā liecina VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) veiktā aptauja, 61% iedzīvotāju kavējot, piemēram, darbu, ārsta vīzīti u.tml., ir pārkāpuši ceļu satiksmes noteikumus, lai ātrāk ierastos noteiktajā galamērķī.

Vairākkārtīgi to ir darījuši 53%, bet vienu reizi - 8%. Vienlaikus 37% iedzīvotājiem ir bijušas situācijas, kad ielu vai dzelzceļa sliedes, viņi ir šķērsojuši tā saucamajā “autopilotā” - skaidri neapzinoties, ka to šķērso, un nepārliecinoties par drošību, jo ir bijuši aizdomājušies, steigā, vai kas cits ir nodarbinājis prātu. Interesanti, ka, pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim, palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas ir pārkāpuši noteikumus, lai ātrāk ierastos noteiktajā galamērķī un kas ir kādreiz šķērsojuši ielu vai dzelzceļa sliedes "autopilotā".

Lai arī negadījumu skaits uz sliedēm katru gadu samazinās, tomēr tas joprojām ir vērā ņemams. Ik gadu Latvijā uz dzelzceļa vai tā tuvumā notiek ap 30 nelaimes gadījumiem un gandrīz divas trešdaļas no tiem ir letāli. Šī gada sākumā jau ir bijuši 3 negadījumi, no kuriem 2 ir ar letālām sekām.

SIA “LDZ Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis uzsver: “Nav tā, ka es parauju kloķīti, un vilciens ir apstājies. Vilcieni ir smagi - 6000 tonnas uz vietas neapturēt. Mašīnisti katru dienu un ne vairāk kā vienu reizi piedzīvo situācijas, kurās uzmetas zosāda vai “pielecam kājās”, jo kāds izskrien uz dzelzceļa sliedēm. Uzskatu, ka pie neuzmanības vainojama mūsdienu steiga - visiem kaut kur ir jābūt, jāpaspēj. Tikmēr otra lieta ir audzināšana - es augu dzelzceļa tuvumā un man jau kā mazam bērnam tika pateikts, ka tur nav ko līst! It sevišķi, kad brauc vilciens.”

“Viena no būtiskākajām LDz prioritātēm ir gan pasažieru, gan visas sabiedrības drošības veicināšana. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību un akcentētu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu sliežu ceļu tuvumā, LDz ik gadu rīko drošības kampaņas, kā arī Rīgā un Latvijas reģionos organizē īpašas drošības stundas, kurās apmāca bērnus un jauniešus, kā pareizi un droši uzvesties dzelzceļa tuvumā un vilcienā,” atzīmē LDz galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.

Nav noslēpums, ka nereti gan jauniešu, gan arī pieaugušu cilvēku uzvedības maiņu spēj rosināt tikai iepazīšanās ar citu cilvēku pieredzi un tās radītajām negatīvajām sekām, tāpēc LDz Eiropas dzelzceļa gada ietvaros ir izstrādājis piecas jaunas dokumentālās īsfilmas, kurās attēloti gan patiesi stāsti ar cilvēkiem, kuri ir cietuši negadījumos uz un pie sliežu ceļiem, gan arī intervijas ar speciālistiem.

Dokumentālajās īsfilmās ar saviem stāstiem dalījušies Viktora mamma Irina, kuras dēls pēc negadījuma uz dzelzceļa sliedēm cieš no garīgās veselības problēmām, Aleksandrs, kurš zaudēja kājas īsi pirms savas sestās dzimšanas dienas, pieķeroties braucošam vilcienam, kā arī Jevgenijs, kurš, esot vieglā alkohola reibumā, šķērsoja sliedes neatļautā vietā, pakrita un zaudēja samaņu, un diemžēl slimnīcā pamodās jau bez kājām. Tāpat dokumentālajās īsfilmās attēloti stāsti, kuru varoņi paši par tiem jau vairs nevar pastāstīt. Viena no īsfilmām vēsta par meiteni, kuru steigas un neuzmanības dēļ notrieca vilciens, bet otra - par jaunieša pašnāvību. Šajās filmās pieredzē dalās arī SIA “LDZ Cargo” dīzeļlokomotīves vadītājs Mārcis Čerpinskis un pusaudžu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs.