Covid-19: pēc Lieldienām varētu mīkstināt ierobežojumus izglītībā, bet tirdzniecību atvērt daļēji

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Ministru kabinets piektdien panāca vienošanos par ierobežojumu atvieglošanu izglītības procesa organizēšanā, savukārt ierobežojumus tirdzniecībā plānots atvieglot daļēji, ļaujot strādāt tikai mazajiem veikaliem.

Patlaban plānots, ka izmaiņas varētu stāties spēkā uzreiz pēc Lieldienām, tomēr par konkrētu datumu valdība lems nākamnedēļ līdz ar konkrētu tiesību aktu izskatīšanu. Ierobežojumu mīkstināšanas termiņa noteikšanā tiks ņemta vērā aktuālā epidemioloģiskā situācija.

"Ņemot vērā izglītību kā vienu no valdības prioritātēm un bērnu psihoemocionālo veselību, panākta konceptuāla vienošanās pašvaldībās ar zemāku saslimstību atsākt klātienē daļu izglītības procesa," savu lēmumu pamato valdība.

Ministru kabinets konceptuāli vienojās pēc Lieldienām izbeigt ārkārtējo situāciju. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izbeigšanu Ministru kabinets plāno pieņemt pēc iespējas tuvāk 6.aprīlim, lai rūpīgi novērtētu aktuālāko informāciju par epidemioloģisko situāciju.

Lai arī sākotnēji Operatīvā vadības grupa rosināja no 7.aprīļa atvieglot ierobežojumus tirdzniecībā, tomēr valdība vienojās ierobežojumus šajā nozarē mīkstināt mērenāk, proti, atļaujot darboties visiem mazajiem veikaliem, bet tirdzniecības vietu ar platību virs 7000 kvadrātmetriem darbība joprojām būtu ierobežota.

Precīzi tirdzniecības nosacījumi vēl tiks izstrādāti, bet paredzams, ka darboties varēs veikali ar atsevišķu ieeju. Lai arī tirdzniecības centri nevarēs darboties, tomēr tajos, tāpat kā līdz šim, varēs darboties veikali, kuru darbība netiek ierobežota, piemēram, grāmatveikali un pārtikas veikali. Tāpat paredzams, ka darboties varēs āra tirdzniecība.

Līdz nākamās nedēļas valdības sēdei Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas ekspertiem jāsagatavo nepieciešamie grozījumi tiesību aktos, "lai sabiedrībai, uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem būtu skaidri turpmākie drošības pasākumi un ierobežojumi".

Operatīvās vadības grupas pieaicinātie eksperti no akadēmiskās vides, medicīnas un ekonomikas jomām vērtēja Operatīvās vadības grupas izstrādāto četru soļu pieeju ierobežojumu mīkstināšanai, secinot, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 vēl neļauj domāt par ierobežojumu mīkstināšanu. Tomēr, ja tiek domāts par ierobežojumu mīkstināšanu, tad prioritāri jāatvieglo Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi izglītībā, bet atvērt tirdzniecības nozari pilnībā nebūtu vēlams.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks skaidroja, ka ekspertu grupa potenciālo ierobežojumu mīkstināšanu vērtēja nevis no epidemioloģiskā viedokļa, bet gan tika ņemts vērā, kurš no pasākumiem mazinātu sociālo spriedzi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) novērtēja analītiskās ekspertu grupas paveikto, piebilstot, ka pirms sešiem mēnešiem valdībai nebija pieejama šāda veida analīze, tāpēc valdība bija spiesta pieņemt lēmumus ar daudz nezināmajiem.

Vērtējot tirdzniecības nozares ierobežojumu mīkstināšanu, premjers sacīja, ka atļaut strādāt pilnīgi visai tirdzniecības nozarei nozīmētu, ka nozarei tiek paredzēti būtiski atvieglojumi un tādējādi arī tiktu veicināta cilvēku pulcēšanās. Tomēr Kariņš pauda pārliecību, ka tirdzniecības darbība pandēmijas apstākļos ir jāsakārto, lai nebūtu tādas absurdas situācijas, ka iedzīvotāji tik un tā iegādājas preces, kuras patlaban klātienē nevar iegādāties.

Valdība atbalstīja ideju, ka no 7.aprīļa varētu darboties visi mazie veikali, izņemot tirdzniecības centrus. Tiesa, gala lēmums tiks pieņemts nākamnedēļ, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus.

Valdība atbalstīja no 7.aprīļa atļaut plašāk klātienē īstenot izglītības procesu pēc reģionālā principa - pašvaldībās, kurās divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, klātienē varēs mācīties 1.- 6.klašu un 12.klašu skolēni. Savukārt 7.- 11.klašu skolēni klātienē drīkstēs mācīties divas dienas nedēļā pēc tāda grafika, lai klases savā starpā netiktos.

Profesionālajā izglītībā paredzēts, ka klātienē grupās līdz pieciem cilvēkiem varēs apgūt praktiskās nodarbības. Plānots atsākt interešu izglītības nodarbības un profesionālās ievirzes nodarbības grupām līdz desmit cilvēkiem, taču tikai ārpus telpām.

Pēc Lieldienām paredzēts pieļaut nedaudz lielākas iespējas cilvēkiem tikties. Lai gan klātienes kontaktēšanās ir galvenais Covid-19 izplatības ceļš, ārpus telpām varētu satikties ne vairāk kā desmit cilvēki, bet ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām.

Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma zināšanai, kādi lēmumi būtu nepieciešami, kad strauji pieaugs saslimstība ar Covid-19. Tas paredz noteikt stingrus pārvietošanās ierobežojumus, ļaujot doties uz darbu un stundu garā pastaigā ne tālāk kā trīs kilometrus no dzīvesvietas. Šajā gadījumā klātienē drīkstētu strādāt tikai tie cilvēki, kuri nodrošina steidzamu un būtisku darbu nepārtrauktību vai strādā ražošanā un būvniecībā. Stingri ierobežojumi attiektos arī uz tirdzniecības vietām un pakalpojumu sniedzējiem.

Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu atļaut profesionālajā izglītībā kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamo profesionālo praktiskā satura apgūšanu organizēt klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem. Tāpat varētu atļaut profesionālās kvalifikācijas eksāmenus klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem, centralizēto eksāmenu kārtošanu līdz desmit cilvēkiem. Savukārt 9.klases obligātos diagnosticējošos darbus klātienē grupā līdz desmit cilvēkiem varētu kārtot 27.-29.aprīlī.

Tāpat aprīļa beigās varētu atļaut apmeklēt muzejus, bibliotēkas un kultūrvietas, nodrošinot 25 kvadrātmetrus uz apmeklētāju. Aprīļa beigās varētu atļaut pulcēšanos telpās divu mājsaimniecību ietvaros līdz desmit cilvēkiem, bēres varētu apmeklēt līdz desmit cilvēkiem bez divu mājsaimniecību ierobežojuma.

Aprīļa beigās varētu atļaut ēdināšanu ārā, sporta inventāra nomu telpās. Tāpat aprīļa beigās tirdzniecības centri varētu darboties arī brīvdienās pilnā apjomā.

Aprīļa beigās varētu atļaut praktiskās braukšanas apmācības AM, A1, A2 un A kategorijas vadītāja tiesību iegūšanai un ļaut kārtot noslēguma pārbaudījumus. Tāpat varētu atcelt ierobežojumus praktiskām mācībām dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozarē, pasažieru pārvadājumu, kravu pārvadājumu un bīstamo kravu pārvadājumu jomā.

Trešais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 250, kas provizoriski varētu būt maijā, varētu atļaut nodarbības sporta zālē individuāli, nodrošinot 50 kvadrātmetru uz vienu cilvēku un telpā nevarētu atrasties vairāk par astoņiem cilvēkiem, savukārt peldbaseinos būtu jāparedz 25 kvadrātmetri uz personu. Tāpat maijā varētu atļaut sportu ārā ar vienas treniņgrupas lielumu līdz 20 audzēkņiem.

Maijā 1.-6.klases un 12.klase varētu mācīties klātienē visā valstī, bet pārējās klases mācības turpinātu atbilstoši reģionu principam. Tāpat maijā varētu atļaut centralizētu eksāmenu kārtošanu skolās un augstskolās.

Maijā varētu pilnā apmērā atjaunot skaistumkopšanas nozares darbību. Tāpat varētu atļaut ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās.

Maijā varētu tikt atļauti brīvdabas pasākumi ar kontrolētu un ierobežotu apmeklētāju skaitu un epidemioloģiskās drošības pasākumiem

Operatīvās vadības grupas piedāvātais ceturtais solis paredz, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 200, kas provizoriski varētu būt jūnijā, varētu atļaut rīkot sporta sacensības bez skatītājiem, fotopakalpojumu sniegšanu telpās, interešu izglītību telpās, kā arī varētu rīkot nometnes bērniem un jauniešiem.

Jūnijā kultūras jomas pasākumi varētu notikt ārā, bet apmeklētāju skaits tiks vērtēts, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

Savukārt pie zemas saslimšanas varētu atļaut organizēt ienākošo tūrismu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti drošības protokoli, tostarp paredzot tūrismā ieviest zaļos sertifikātus, proti, personai jāapliecina, ka tā ir vakcinēta pret Covid-19.

Tāpat pie zemas saslimstības ar Covid-19 varētu atļaut kultūras jomas pasākumus telpās, bet augstākas izglītības praktisko daļu apguvi varētu atļaut pārējiem kursiem un pieaugušajiem klātienē grupās līdz desmit cilvēkiem.

Operatīvā vadības grupa rosināja arī turpināt pamata ierobežojošos pasākumus, proti, sejas masku lietošanu, distancēšanos, roku mazgāšanu un dezinfekciju, jo šie pasākumi atzīti kā efektīvi.

Vienlaikus grupa atzina, ka jebkuri atvieglojoši pasākumi ir riskanti, tāpēc jābūt gataviem tos jebkurā brīdī atcelt vai ieviest stingrus pasākumus, ja saslimšana strauji pieaug.

Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšana ir attaisnojama tikai saslimstības samazināšanās apstākļos, piektdien preses konferencē pēc valdības sēdes uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

"Patlaban saslimstības samazināšanās ir apstājusies. Redzam, ka ierobežojošie pasākumi dod savu efektu, vienlaikus vērojama vīrusa un īpaši tā jauno paveidu pretdarbība - ir tāda līdzsvara situācija starp ierobežojumiem un vīrusa pretdarbību," vērtēja Perevoščikovs.

Viņš informēja, ka patlaban Covid-19 izplatībā kopš gada pirmās nedēļas, kad tika novērota vislielākā izplatība, novērojams samazinājums aptuveni par 50%. Vienlaikus šajā laika periodā bijuši vismaz divi nelieli saslimstības pieauguma posmi.

"Pie šiem nelielajiem pacēlumiem nekad nevar zināt, vai tālāk būs samazināšanās, stagnācija, vai atsāksies saslimstības pieaugums. Iepriekšējā pieredze liecina, ka nelieli pieaugumi var būt vienmēr, bet, ja apstākļi būs labvēlīgi, saslimstība turpinās samazināties. Tikai šādos apstākļos ierobežojumu mīkstināšana būs attaisnojama arī no ekonomiskā viedokļa," sacīja Perevoščikovs.

Epidemiologs piebilda, ka pēc gaidāmajām izmaiņām pircējiem būtu jāpiedomā pie tā, vai iet iekšā veikalā, kurā jau ir daudz cilvēku. Vienlaikus Perevoščikovs sacīja, ka viņu daudz mazāk satrauc tirdzniecība nekā darba kolektīvi - vai tajos tiek lietotas maskas, ja vairāki cilvēki atrodas vienā telpā, vai tiek nodrošināta telpu vēdināšana, vai darbinieki ar saslimšanas pazīmēm neturpina nākt uz darbu.