Ar mērķi izprast ģimeņu vajadzības un atbalsta nepieciešamību ārkārtas situācijas laikā vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” vecākus aicināja piedalīties anonīmā aptaujā, lūdzot pastāstīt, kā ir plānots tērēt valsts piešķirto vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Aptaujā, kas sākta 18. martā un turpināsies līdz 6. aprīlim, ir jau piedalījušies vairāk nekā 2500 vecāku no visiem Latvijas reģioniem, atklājot savus tēriņu plānus un viedokli par šāda veida pabalstu.
“Kāds atbalsts ģimenēm ārkārtas situācijā ir nepieciešams? - šķiet, šis mūsu organizācijai ir viens no biežāk uzdotajiem jautājumiem pēdējā gada laikā, jo viens no “Mammamuntetiem.lv” mērķiem ir nodrošināt vecāku interešu pārstāvību. Novērojām, ka ārkārtas situācija ģimenes ietekmējusi atšķirīgi, attiecīgi arī vajadzības nav vienādas. Tāpēc pateicamies vecākiem par lielo atsaucību aptaujas aizpildīšanā un atklātajām atbildēm!” par aptaujas mērķi stāsta vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Vairāk nekā 60% respondentu uz jautājumu, vai Covid-19 ir negatīvi ietekmējis ģimenes kopīgo finansiālo stāvokli, atbild apstiprinoši. No tiem 21,32% uz jautājumu atbild ar “Jā, ļoti”, savukārt 43,53% ar “Jā, bet nedaudz”. Iespējams, tas ir iemesls, kāpēc, atbildot uz atvērto jautājumu “Kāds ir Jūsu personīgais viedoklis kopumā par šāda atbalsta piešķiršanu?”, lielākoties sniegti pozitīvi ieraksti. Pārsvarā vecāki atbalstu vērtē “pozitīvi”, “ļoti pozitīvi”, “lieliski!”, “patīkams pārsteigums”, norāda arī, ka tas nāk “tieši laikā”, ka “beidzot valdība ir izdarījusi to, ko solījusi”, un raksta “milzīgs paldies!”. Vēl ir vecāki, kuri akcentē: šis pabalsts bija jāpiešķir mācību gada sākumā, lai būtu bijusi iespēja nopirkt datorus.
Vēl kādi teic, ka ir jāpalielina ģimeņu ikmēneša valsts atbalsts, citādi “šī ir tikai maza cauruma lāpīšana”.
Tomēr aptaujā pausti arī viedokļi, kas šo atbalstu vērtē skeptiski, uzskatot, ka to vajadzēja piešķirt mērķēti - tikai tiem, kam tas visvairāk vajadzīgs. Kādi šos 500 eiro nosaukuši arī par sīknaudu. Tāpat vairākās atbildēs vecāki pauž bažas, ka šo saņemto naudu viņiem pašiem no nodokļiem vajadzēs budžetā atgriezt. Tajā pašā laikā daļa vecāku joko, ka šis būs stimuls izciest ieilgušo visu ģimenes locekļu kopābūšanu un bērnu stiķus un niķus periodā 24/7.
Atbildot par ārkārtas situācijas ietekmi uz ģimenes budžetu, aptuveni trešdaļa - 34,5% - teic, ka finansiālais stāvoklis nav mainījies. Tomēr ir respondenti, kuri norāda, ka “naudas šobrīd ir vairāk, jo dzīve norit mājās” un arī “mūsu ienākumi ir paaugstinājušies”.
“Aptaujā atklājas, ka temats - kur tērēsim saņemto atbalstu? - daudzās ģimenēs ir nopietni pārdomāts, apsvērts. Biežāk izvēlētajos variantos izskan gan plāni veikt mājokļa remontu un labiekārtošanu, gan plāni atlikt līdzekļus bērna nākotnei. Atvērtajās atbildēts nereti norādīts arī - pieliksim šo naudu pirmajai iemaksai mājokļa vai zemes gabala iegādei. Tāpat visai daudzi ir norādījuši, ka par iegūto naudu tiks iegādāts dators veiksmīgākai attālinātās mācīšanās organizēšanai, savukārt atvērtajās atbildēs vairākkārt teikts - tiks atdots parāds, kas radies, tieši iegādājoties digitālās ierīces mācībām,” aptaujas rezultātus komentē Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Sešas populārākās atbildes uz jautājumu, kā ģimene plāno tērēt valsts piešķirto atbalstu:
1) Vairāk nekā 1050 respondentu (44,51%) teic, ka naudu tērēs bērnu apģērbam.
2) 25,55% norāda, ka atbalsta naudu atliks neparedzētiem izdevumiem.
3) 23,78% - mājokļa labiekārtošanai, remontam.
4) 17,95% iegādāšoties digitālo iekārtu attālinātā mācību procesa uzlabošanai.
5) 15,58% atliks bērna nākotnei, izglītībai.
6) 14,89% atbalsta summu izmantos ikdienas tēriņiem.
Naudu plānots tērēt inventāra sporta iegādei u.c. fiziskām aktivitātēm - šādu atbildi norādījuši 14,53% respondentu. Bērna veselības uzlabošanai 13,30%, ģimenes parādu / kredītu segšanai 10,47%. Starp mazāk populārajām atbildēm ierindojušās - “Dosimies atpūtā, tepat, Latvijā” (4,10%) un “Atliksim ceļojumam ārpus Latvijas” (3,38%).
Vecāku skaidrojošās atbildes par pabalsta tērēšanu
To, kur plānots naudu tērēt, vecāki arī plaši komentējuši atvērtajās atbildēs. Piemēram, par parādu atmaksu paskaidrots - lai izpirktu līzingā ņemtās digitālās iekārtas attālinātā mācību procesa nodrošināšanai, atmaksātu iekrātos parādus par komunālajiem maksājumiem vai citus parādus, kas izveidojušies pandēmijas laikā zaudētā darba dēļ.
Vecāki plāno atbalsta naudu dažādos veidos ieguldīt bērna nākotnei, piemēram, noguldīt bērna vai ģimenes krājkontā, nokārtot mantojuma lietas bērniem, privātstundām bērnam vai nākotnes izglītībai, vasaras nometņu apmaksai un pat atlikt jaunā mācību gada sākšanas tēriņiem. Tāpat vairāki vecāki norāda, ka šo valsts atbalstu plāno ieguldīt akcijās, vērtspapīros, kriptovalūtā.
Jaunās ģimenes atvērtajās atbildēs par atbalsta tērēšanu bieži vien uzskaita preces, kas nepieciešamas jaundzimušajam, piemēram, autokrēsliņu, bērnu ratiņus, autiņbiksītes u.c. Atbildēs vairākkārt minēts arī, ka par šo naudu kāds no vecākiem “pagarinās” savu bērna kopšanas atvaļinājumu.
Tāpat bieži atvērtajās atbildēs atklājas ģimeņu plāni par naudas ieguldīšanu mājokļa un dzīvesvietas labiekārtošanai, remontam: plānots iegādāties mēbeles bērnistabai, piemēram, bieži minētas bērnu gultas un jauni matrači, iekārtot rotaļu laukumu pie mājas, veikt remontu bērnistabā, iegādāties sadzīves tehniku u.c. Atbalsta naudu ģimenes plāno ieguldīt arī nekustamā īpašuma iegādē, piemēram, tiek minēts, ka naudu izmantos iemaksai mājokļa iegādei, mājokļa celtniecībai vai zemes iegādei. Vai arī kustamā īpašuma - automašīnas - iegādei vai remontam.
Visai bieži skaidrojumos ierakstīts, ka nauda tiks veltīta ģimenes veselībai - biežāk norādītās atbildes ir zobārstniecība, taču tiek minētas arī operācijas bērnam vai kādam citam ģimenes loceklim.
Vecāki nereti arī min, ka ir vienojušies ar bērniem, proti, - daļu naudas plānots pārskaitīt pašiem bērniem, bet daļa kopējam ģimenes labumam. Ir ģimenes, kuras min: par šo naudu apmaksāsim bērna autovadītāja kursus, iegādāsimies velosipēdu vai citu sporta inventāru.