Turpat divās trešdaļās Latvijas mājsaimniecību (63%) apzinās sarunas nozīmi par to, kā rīkoties, ja kāds no tās locekļiem saslimst vai nomirst, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un socioloģisko pētījumu uzņēmuma “Norstat” pētījuma rezultāti.
Savukārt 9% Latvijas ģimeņu ir konkrēti norunāts un izlemts, kā rīkoties, ja notiek nelaime.
Joprojām vairāk kā trešdaļa aptaujāto (37%) atzīmē, ka viņu ģimenē nav ierasts apspriest šādu jautājumus vai arī tas nav aktuāli.
Tāpēc, lai informētu un skaidrotu iedzīvotājiem ilgtermiņa finanšu drošības nozīmīgumu - LAA rīko sociālo kampaņu “Neatliec uz rītdienu”.
Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finanšu drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vairāk nekā pusi - 58% - no kopējā apdrošināšanas tirgus. Savukārt, Latvijā dzīvības apdrošināšanas segments veido vien ceturto daļu no apdrošināšanas tirgus.
“Interesanti, ka saskaņā ar asociācijas datiem, viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70,- eiro, kamēr ‘dzelžiem’ - automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai - 200,- eiro, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks. Faktiski tas ir jautājums par personīgo atbildību ģimenes priekšā un finanšu drošības tradīcijām, kas Latvijā joprojām ir veidošanās stadijā,” situāciju Latvijā komentē Jānis Abāšins, LAA prezidents.
“Vislielākā problēma Latvijā ir tā, ka mēs nerunājam ar tuviniekiem par rīcību, ja ar kādu no ģimenes notiks ļaunākais. Mēs pat neinformējam, ka mums ir trešais pensiju līmenis; ir vai nav testaments; mēs neizstāstām, ka esam apdrošinājuši savu dzīvību vai mums ir citas līgumiskas attiecības. Katram mājās jābūt mapītei ar dzīvei svarīgiem dokumentiem vai vismaz to sarakstu. Šādā mapītē jābūt dzīvības apdrošināšanai, testamentam un nākotnes pilnvarojumam rīcībnespējas gadījumam,” uzskata Jānis Skrastiņš, Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs.
Saskaņā ar LAA un “NORSTAT” socioloģiskās aptaujas datiem vairāk nekā trešdaļa (35%) pētījuma dalībnieku norādījuši, ka nav ar tuviniekiem runājuši par iespējamiem nelaimes gadījumiem un to sekām, bet saprot, ka ģimenē šāda saruna būtu vajadzīga. Turpat piektdaļa (19%) sabiedrības ir pārrunājusi iespējamos nākotnes riskus ģimenē, tikai vēl nav vienojušies par konkrētu rīcību vai lēmumiem - dzīvības apdrošināšanu, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās, darbībām ar nekustamo īpašumu - laicīgi sagatavojoties iespējamam nelaimes gadījumam. Savukārt 17% Latvijas iedzīvotāju joprojām uzskata, ka šāda saruna nav aktuāla.
“Pandēmijas laikā ļoti daudzas ģimenes ir apjautušas, ka dzīvot bez jebkādiem uzkrājumiem ir ļoti riskanti, jo jebkuru dienu var zaudēt darbu un ienākumus. Tas pats ir ar dzīvības apdrošināšanu - ar to Tu vari veidot savu drošības spilvenu, nenoliekot zem sitiena savu ģimeni. Mēs varam dzīvot drošāk šajā pasaulē, ja esam sakārtojuši juridiskos jautājumus un izrunājušies ģimenē. Es saprotu, saruna par to, kā būs, kad manis vairs nebūs, nav patīkama, bet tāda ģimenē ir vajadzīga. Aicinu ikkatru atrisināt sekojošu uzdevumu: apsēsties ģimenei kopā pie galda un izrunāt, ko darīs, ja kāda vairs nebūs,” rezumē J. Abāšins.
