Vairākums Latvijā dzīvojošo krievu tautības jauniešu izjūt piederību Rietumu vērtībām

Pārliecinošs vairākums Latvijā dzīvojošo krievu tautības jauniešu izjūt piederību Rietumu vērtībām, un Krievijas centieni vairot viņu piederību "krievu pasaules" konceptam un agresīvajam pasaules redzējumam nav bijuši sekmīgi, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) darbības pārskatā par pagājušo gadu.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai ieviestajiem pasākumiem, VDD darba apjoms konstitucionālās iekārtas aizsardzības jomā aizvadītajā gadā nemazinājās.

Nemainīgi lielāko apdraudējumu šajā jomā aizvadītajā gadā turpināja radīt Krievijas izvērstās nemilitārās ietekmes aktivitātes. To mērķis bija graut Latvijas iedzīvotāju ticību valsts konstitucionālajai iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, Latvijas valstiskuma leģitimitātei un valsts pastāvēšanas nākotnei, kā arī Latvijas sabiedrotajiem NATO un Eiropas Savienībā.

Aizvadītajā gadā Krievijas nemilitārās ietekmes pasākumu komplekss tika balstīts ierastajos darbības virzienos - tā dēvēto Krievijas "tautiešu" tiesību aizsardzības, "tautiešu" jauniešu konsolidācijas un vēsturiskās atmiņas saglabāšanas jomās.

Aizvadītajā gadā turpinājās Krievijas mērķtiecīgi centieni "tautiešu" politikas uzdevumu īstenošanā iesaistīt Latvijā dzīvojošos jauniešus.

VDD analīze liecina, ka ar šā virziena realizēšanu mūsu valstī nodarbojās Krievijas diplomātiskā pārstāvniecība, kas jau ilgstoši šeit centusies atrast darbam ar "tautiešu" jauno paaudzi piemērotus līderus, lai spētu nodrošināt Kremļa interešu aizstāvības ārvalstīs pārmantojamību.

"Taču pārliecinošs vairākums Latvijā dzīvojošo krievu tautības jauniešu VDD vērtējumā izjūt piederību Rietumu vērtībām, un Krievijas sistemātiskie centieni vairot Latvijā dzīvojošo jauniešu piederību "krievu pasaules" konceptam un Kremļa veidotajam agresīvajam un sabiedrību šķeļošajam pasaules redzējumam nav bijuši sekmīgi," teikts pārskatā.

Vienlaikus "tautiešu" vidē pakāpeniski darbību izvērsa Krievijas diplomātiskā korpusa pārraudzītā Latvijas Jauniešu sabiedrisko organizāciju koordinācijas padome (LJSOKP) prokremliskā aktīvista Alekseja Vesjolija vadībā.

Kā norāda VDD, minētā veidojuma aktivitātes aizvadītajā gadā apgrūtināja domstarpības tā iekšienē, lemjot gan par administratīviem jautājumiem, piemēram, nosaukuma izvēli, gan ideoloģisko kursu, proti, turpmākajiem organizācijas darbības plāniem un mērķiem.

Pērn Vesjolija vadībā LJSOKP darbojās trīs virzienos - izglītojošu iniciatīvu īstenošanā, tīklošanās pasākumu organizēšanā un Krievijas institūciju sniegtās informācijas izplatīšanā.

VDD vērtējumā Vesjolijs organizācijas darbu attīstīja kā personīgu iniciatīvu, spējot pamatot sasniegtos rezultātus Krievijas diplomātisko pārstāvniecību Latvijā darbiniekiem. Piemēram, 2020.gadā Vesjolijam izdevās organizēt diskusiju "Latvijas un Krievijas attiecības pēc globālās pandēmijas" sarunu festivālā "Lampa", tādējādi izmantojot šo platformu Kremļa politikai atbilstošu vēstījumu izplatīšanai ārpus ierastā šaurā "tautiešu" aktīvistu loka.

Atbilstoši Krievijas diplomātiskā korpusa iecerēm diskusijā ar tiešsaistes platformu starpniecību uzstājās arī augsta ranga Krievijas politologs un žurnālists Fjodors Lukjanovs. Diskusijas laikā tika izplatīti Krieviju un tās lielvaras statusu slavinoši vēstījumi.

VDD veiktā analīze liecina, ka, neskatoties uz šķietamajiem panākumiem tā sauktās jaunās paaudzes "tautiešu" konsolidācijā, Vesjolija aktivitātes veicināja sāncensības uzplaukumu "tautiešu" jauniešu vidē.

LJSOKP ambīciju un darbības pozitīvais novērtējums no Krievijas vēstniecības darbiniekiem ir radījis arī neapmierinātību tā sauktās "vecās paaudzes tautiešu" vides aktīvistos, kuri iepriekš baudīja nedalītu Krievijas institūciju labvēlību.

Strīdu galvenais iemesls VDD vērtējumā nemainīgi bija saistīts ar Krievijas ierobežotajiem finanšu resursiem un atsevišķu Krievijas "tautiešu" aktīvistu izteikti merkantilām interesēm.

Aizvadītajā gadā Krievija turpināja mērķtiecīgu darbu, lai Latvijā dzīvojošos jauniešus piesaistītu studijām Krievijas augstākās izglītības iestādēs. Minētās aktivitātes galvenokārt tika īstenotas "Rossotrudničestvo" koordinētā programmā, līdz ar to apmaksātas studiju vietas Krievijas augstskolās nodrošinātas 115 studentiem no Latvijas. Studēt gribētāju atlase noritēja ciešā Krievijas diplomātiskā korpusa Latvijā uzraudzībā.

VDD veiktā analīze liecina, ka ārvalstu jauniešu piesaiste studijām Krievijā saglabāsies kā nozīmīgs virziens, kurā tiek lolotas cerības atrast un izaudzināt arī Krievijas nākotnes ietekmes aģentus.

Ņemot vērā jaunu un spējīgu aktīvistu trūkumu, ir pamats uzskatīt, ka tuvākajā laikā Krievijas valsts struktūru finansēto augstākās izglītības studiju vietu kvotu skaits pakāpeniski tiks palielināts.

Riski, kas saistāmi ar Latvijas iedzīvotāju studijām Krievijā, pēdējo gadu laikā nav mazinājušies, norāda VDD.

Izceļojot un ilgstoši uzturoties Krievijas teritorijā, studenti kļūst par pievilcīgu mērķi Krievijas specdienestiem, saskatot jauniešos gan perspektīvus nākotnes informācijas avotus, gan ietekmes aģentus Krievijas ģeopolitisko interešu īstenošanai.

Tuvākajā laikā Latvijā varētu aktivizēties arī Krievijas jaunatnes lietu federālā aģentūra "Rosmolodjož", organizējot pasākumus, lai Latvijas jauniešu vidū veidotu pozitīvu tēlu par Krieviju un veicināt jauniešu piederības sajūtu Krievijas pasaules redzējumam, prognozē drošības dienests.