NMPD kļūst arvien ātrāki; sasniegti labākie operativitātes rādītāji pēdējo gadu laikā
Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītiem izaicinājumiem un jauniem uzdevumiem pērn, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes augstākās prioritātes izsaukumos spējušas ierasties ātrāk nekā jebkad agrāk.
Dati par 2020.gadu liecina, ka pagājušajā gadā Rīgā un citās lielākajās pilsētās mediķi izsaukuma vietā nokļuva vidēji 9,2 minūšu laikā. Novadu pilsētās vidējais ierašanās laiks bija 9,3 minūtes, bet ārpus apdzīvotām vietām - 16,5 minūtes.
Salīdzinot ar 2014.gada rezultātiem, operativitāte ir uzlabojusies par minūti līdz divām, un tas šodien, kritiskās situācijās, kad pacientam izšķiroša var būt katra minūte, mediķiem ļauj glābt vairāk dzīvību.
To, ka operativitāte ir augusi, apliecina arī tas, cik bieži uz augstas prioritātes izsaukumiem (infarkts, insults, smagas traumas, asiņošana, ceļu satiksmes negadījumi u.c. dzīvību apdraudošas situācijas) NMPD ierodas Ministru kabineta noteiktajā laikā. Normatīvi paredz, ka šādos izsaukumos mediķiem jānokļūst pie pacientiem republikas pilsētās 12 minūšu laikā, novadu pilsētās - 15, bet lauku teritorijās - 25 minūšu laikā.
Lai gan Ministru kabinets noteicis, ka šie ierašanās kritēriji jānodrošina 75% gadījumu, NMPD brigāžu operativitātes rādītājs krietni pārsniedz noteikto un ar katru gadu to izdodas uzlabot. Reaģējot uz augstākās prioritātes izsaukumiem, 2020.gadā tas sasniedzis 83,4% - 86,3% atkarībā no izsaukumu teritorijas.
NMPD Operatīvās vadības centra vadītāja Raita Krišjāne: "Augstie operativitātes rādītāji arī sarežģītajos pandēmijas apstākļos apliecina dienesta spēju mobilizēties, pārkārtot procesus, ātri reaģēt un ieviest izmaiņas. Ne reizi vien operatīvā situācija Covid-19 dēļ bija ļoti sarežģīta. Dienestam sākotnēji tika uzticētas jaunas funkcijas Covid-19 testēšanas attīstīšanai - mobilo punktu darbības nodrošināšana, testēšana sociālās aprūpes centros. Vēlāk daudzi mūsu darbinieki nevarēja strādāt, jo slimoja, bija karantīnā, un tas radīja riskus brigāžu nodrošināšanai. Arī izsaukumi pie Covid-19 pacientiem ieviesa savas korekcijas - jāvelk individuālie aizsardzības līdzekļi, pēc katra izsaukuma jāveic rūpīga mašīnas un aprīkojuma dezinfekcija. Tas viss prasa papildus laiku, un palielinājās riski zaudēt dārgās minūtes, lai ātri nokļūtu izsaukumos. Taču mums izdevās ne tikai noturēt līdz šim augstos operativitātes rādītājus, bet tos arī uzlabot. Tas ir katra dienesta darbinieka nopelns un apliecinājums, ka cilvēki šeit strādā ar augstu misijas apziņu".
Operativitāti izdevies uzlabot, pateicoties iepriekšējos divos gados dienestā veiktajām darba organizācijas izmaiņām. Tas paveikts bez papildus finansējuma, pilnveidojot iekšējos procesus. Ir stiprināts Operatīvās vadības centrs, kas atbild par izsaukumu pieņemšanu un tuvākās brigādes nosūtīšanu. Pārskatītas brigāžu atrašanās vietas un noslodze, izveidoti 7 jauni brigāžu punkti vietās, kur savlaicīga nokļūšana pie pacientiem visbiežāk nebija iespējama (Sabile, Murmastiene, Dricāni, Jaunjelgava, Sinole, Ikšķile un Pāvilosta).
Darbs Covid-19 pandēmijas apstākļos apliecinājis stratēģijā iezīmēto nepieciešamību dienestā attīstīt un stiprināt divu personu brigāžu darbu. Arī pērn tas ļāva daudz elastīgāk veidot brigādes brīžos, kad daudzi NMPD darbinieki slimoja ar Covid-19 vai bija karantīnā. Pateicoties divu personu brigādēm NMPD varēja nodrošināt, ka pacientiem palīdzība nebija jāgaida ilgāk, jo katru dienu uz līnijas bija nepieciešamais brigāžu skaits. Nu jau trešo gadu katru dienu dežūru sāk vai nepieciešamības gadījumā ir gatavas uzsākt vairākas jaunā tipa brigādes, kur uz izsaukumiem dodas divi mediķi, kuri paši vada arī auto, vai brigādes, kurā mediķis strādā kopā ar autovadītāju.
Operativitātes uzlabošana ir viens no NMPD stratēģiskajiem mērķiem. Uzdevumu būt ātrākiem dienests sev izvirzīja, veidojot pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģiju 2020.-2026.gadam. Tā iezīmē risinājumus, kā paātrināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās laiku pie pacientiem, uzlabot brigāžu pieejamību un tīkla pārklājumu, arī kā sekmēt sniegtās palīdzības kvalitāti un darbinieku apmierinātību ar darbu dienestā.