Sievietēm vajadzētu vidēji nodzīvot teju 80 gadu, bet vīriešiem – vismaz 71, tāds ir mērķis nupat izstrādātajām Veselības ministrijas sabiedrības veselības pamatnostādnēm, kuras nodotas publiskai apspriešanai.
Mērķis nav nesasniedzams, jo, lai cik dīvaini tas nebūtu, krīzes laikā iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums palielinājies, un tas, pēc demogrāfu domām, ir labs rādītājs. Tomēr, kā atzīst paši politikas virzītāji, Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums jaundzimušajam būtiski atpaliek no šā rādītāja Eiropas Savienībā.
Vīriešiem īsāks
Kā sabiedrības veselības rādītājs tiek izmantots jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums. Latvijā tas pēdējo gadu laikā abiem dzimumiem ir pieaudzis, tā, piemēram, ja vīriešiem 2001. gadā tas bija 65 gadi, bet sievietēm – 76, tad pērn situācija bija uzlabojusies – sievietēm vidējais mūža ilgums palielinājies par diviem gadiem, vīriešiem – par trim. 2009. gadā jaundzimušo paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 9,8 gadus īsāks nekā sievietēm. Tomēr, analizējot veselīgos dzīves gadus, pēc Eurostat aprēķiniem, Latvijā 2008. gadā no vīriešu paredzamā mūža ilguma 77% bija veselīgie dzīves gadi, bet no sieviešu mūža –70%. Tātad sievietēm Latvijā ir garāks mūža ilgums, bet attiecīgi mazāks veselīgi nodzīvoto gadu īpatsvars, tāpat kā citās ES valstīs.
Slikti novērtē veselību
Latvijā tikai 29,2 procenti vīriešu un 27,9 sieviešu savu veselības stāvokli atzīst par diezgan labu, pārējie domā, ka tas ir vidējs, slikts vai ļoti slikts. Lauku iedzīvotāju mūža ilgums ir vidēji par diviem gadiem īsāks nekā pilsētniekiem. Viens no iemesliem varētu būt nevienlīdzība veselības aprūpes pieejamībā. VM vairākkārt situācijas izvērtēšanā piemin nevienlīdzību – tā pastāv arī sociāli ekonomisko faktoru ietekmē, proti, jo nabagāks cilvēks, jo mazāk viņam naudas, lai ārstētos. Aptaujā 16 procentu atbild, ka nevar finansiāli atļauties medicīniskos izmeklējumus, tas ir augstākais rādītājs starp ES.
Secināts, ka Latvijas iedzīvotāju galvenie nāves cēloņi ir asinsrites sistēmas slimības, ļaundabīgie audzēji un ārējie nāves cēloņi, kuri ietekmē to, ka daudzi iedzīvotāji nenodzīvo pat līdz pensijai. Plaši kultivēts uzskats, ka vīrietis aiziet pensijā un pēc diviem gadiem – mūžībā, jo tāds, lūk, ir vīrieša mūža ilgums, taču vīriešu mūžs ir īsāks dažādu faktoru dēļ, viens no tiem – mirstība no ārējiem cēloņiem – autoavārijas, pašnāvības.
Ko piedāvā?
Jaunajās pamatnostādnēs izvirzīti četri galvenie uzdevumi jeb rīcības virzieni: saslimšanas un mirstības mazināšana no neinfekcijas slimībām, mātes un bērna veselības aprūpe, traumatisma un mirstības samazināšana no ārējiem nāves cēloņiem un veselības aprūpes pieejamība. Aiz neinfekcijas slimībām dokumentā paslēpta sirds asinsvadu slimību, onkoloģisko ligu, kā arī diabēta profilakse un psihiskās veselības veicināšana. Taču arī infekciju slimībām ir pievērsta uzmanība (minēta gan gripas pandēmija, gan seksuāli transmisīvās slimības, gan HIV/AIDS).
Dokuments satur arī vairākus interesantus piedāvājumus, piemēram, aizliegt neveselīga uztura ražotāju, izplatītāju reklāmu un saldināto dzērienu reklāmu, kā arī liegt enerģijas dzērienus tirgot bērniem līdz 18 gadu vecumam.
Ir iecerēts izstrādāt Veselības likumu, lai sabiedrības veselības jautājumus atzītu par prioritāti, un plānots iedzīvotājus iedrošināt nodarboties ar fiziskām aktivitātēm. Šā mērķa sasniegšanai tiks izveidota karte celiņiem, parkiem pastaigām, nūjošanai un skriešanai.
Lai mazinātu saslimstību ar onkoloģiskajām slimībām, tiks pilnveidota skrīninga izmeklēšana, kā arī izstrādātas onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas.
***
UZZIŅAI
Jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gados
Sievietes Vīrieši
2001 76,6 65,2
2002 76,8 65,4
2003 76,9 65,9
2004 77,2 67,2
2005 77,4 65,6
2006 76,8 65,9
2007 76,5 65,8
2008 77,9 67,2
2009 78,1 68,3
Avots: CSP
***
IZSAKI VIEDOKLI
Par Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2011.–2017. gadam projektu ikviens iedzīvotājs var sniegt papildinājumus, priekšlikumus vai komentārus, rakstot uz e–pastu sabiedribasveseliba@vm.gov.lv