Pabriks komentē runas par armijas iesaistīšanu vakcinācijas procesā

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks LTV raidījumā "Rīta panorāma" komentēja savas domas par armijas iesaisti vakcinācijas procesa loģistikas nodrošināšanā.

10. martā medijos izskanēja ziņa, ka vairākos vakcinācijas kabinetos nav piegādātas vakcīnas pret Covid-19. Par piegādēm bija atbildīgs uzņēmums "Oribalt". Pēc vakcīnu nepiegādāšanas, veselības ministrs Daniels Pavļuts lēma, ka līgums ar uzņēmumu tiks pārtrukts un nāksies meklēt citus vakcīnu izvadātājus.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš rosina vakcinācijas loģistikā iesaistīt armiju.

"Mēs esam nopietni cilvēki līdz ar to mēs ķeramies klāt pie lietām konkrēti," atzina Pabriks. Viņš uzsvēra, ka notikumi ar vakcīnu izvadāšanas aizkavēšanos nebija lielas "dabas".

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki ir sākuši strādāt pie diviem plāniem, kurus būs iespējams realizēt, ja tiks lemts, ka armija iesaistīties vakcinācijas loģitikā.

Viens no plāniem paredz to, ka Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņoties spēki palīdzēs Veselības ministrijai tikt galā ar viņiem uzticētajiem uzdevumiem. Viņš uzsvēra, ka pašlaik ir redzamas trīs lietas, kurās varētu tikt sniegta palīdzība - iesaiste vakcinācijas centros, mobilajos vakcinācijas centros vai palīdzēt loģistikas vai transporta jautājumos.

Kā otrs plāns tiek izskatīts, ka krīzes situācijas gadījumā, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki varētu pārņemt visu vakcinācijas loģistiku.

"Manuprāt, pasaulē nav neviena valsts, kur pilnībā par procesu būtu atbildīgi bruņotie spēki," pasaules valstu pieredze ir dažāda.

Pabriks uzsvēra, ka ja būs nepieciešamība, tad ministrija ir gatava izstrādāt nepieciešamo plānu. Tomēr tas nozīmes to, ka tiks ieviests pavisam cita veida koncepts nekā tas ir pašlaik.

"Tas mūsu gadījumā nozīmētu totālu kontroli, pāriet no fragmentētas vakcinācijas uz centralizētu."

Ministrs pauda, ka šobrīd vakcinācijā iesaistās lietirgotavas, privātie uzņēmumi, tādēļ ir vērojama liela sadrumstalotība. Tomēr viņš uzsvēra, ka ir pārliecināts par to, ka Veselības ministrija pati ar to tiks galā.

Pabriks skaidroja, ka pirms diviem gadiem tika rīkotas mācības "Kristaps", kurās visām ministrijām un institūcijām tika aicināts izspēlēt dažādas krīzes situācijas. Viņš atceras, ka tajā laikā ar Veselības ministriju ir gājis ļoti grūti. Civilajām institūcijām ir jābūt gatavām darboties krīzes apstākļos, taču armija un Aizsardzības ministrija vienmēr būs gatava sniegt palīdzību.

"Mēs neesam gatavi būt ielāps vai Bepanthen krēms uz katru mazāko rētiņu vai pušumu. Tomēr krīzes situācijā civilajām institūcijām ir jābūt spējīgām kaut ko izdarīt."

Pabriks minēja, ka tiklīdz kaut kas notiek, tad visu liek darīt aizsardzības nozarei. Viņš uzsvēra, ka viņi to var darīt un arī izdarīs, taču pašām institūcijām arī ir nepieciešams kaut ko darīt.

"Armija vienmēr ir gatava iesaistīties dažādu civilo krīžu risināšanā," tomēr civilajām institūcijām un pārējām ministrijām nav atļauts gulēt uz lauriem un ir jāmācās strādāt arī krīzes apstākļos.

Ministrs pauda, ka Veselības ministrija un ar to saistītās institūcijas nav izstrādājušas pietiekami labu plānošanu. Viņiem nav pietiekami laba izpratne, ko nozīmē krīze. Tādējādi viņš skaidroja, ka tāpēc tiek rīkotas dažādas mācības, lai institūcijas ņemtu vērā un mācītos, kā rīkoties krīzes situācijās.

"Ja mēs to nedarīsim bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija var visu darīt, ja civilās institūcijas nav spējīgas tikt galā ar saviem tiešajiem pienākumiem, kā tas ir jebkurā normālā Eiropas valstī."