Galvenā krīzes mācība ir tā, ka strukturālās problēmas, vai tā būtu nodokļu politika, izglītības un veselības sistēmas reforma vai sociālā politika, ir jārisina uzreiz, negaidot, kad situācija samilzīs, uzskata "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Biznesa portālam "Nozare.lv" viņš skaidroja, ka piedzīvotā krīze praktiski parādīja netālredzīgas valsts politikas sekas, proti, nespēju stāties pretim ārējiem ekonomiskajiem satricinājumiem. Tikmēr Igaunija pie aptuveni vienādiem nosacījumiem spējusi veiksmīgāk pārdzīvot šo laiku.
Viņaprāt, no šīs krīzes Latvijai obligāti uz priekšdienām vajadzētu atcerēties to, ka valstij ir jāpieņem lēmumi, kas balsta ilgtermiņa attīstību. Pamatā tas esot sabalansēta budžeta jautājums.
Stikuts vērš uzmanību uz to, ka budžetam ir jābūt sabalansētam vidējā termiņā, proti, straujas izaugsmes gadījumā to jāveido ar pārpalikumu, bet ekonomikas recesijas laikā tas varētu būt ar deficītu, balstot ekonomiku, bet nepalielinot valsts parādu.
Savukārt nodokļu politika ir jāveido tā, lai sekmētu visu tautsaimniecības nozaru sabalansētu izaugsmi. "Jāsaprot, ka nodokļu sistēma pilda ne tikai valsts kases papildinošas funkcijas, bet arī maina ekonomiskos stimulus. Krīze parādīja, ka nedrīkst veidot beznodokļu zonu atsevišķām nozarēm, jo savlaicīga un pārdomāta politika mazinātu cenu burbuļu izveidošanās iespēju," uzsver ekonomists, kā piemēru minot nekustamā īpašuma nodokli, kas piebremzētu straujo pieprasījuma pieaugumu īpašumiem un mazinātu neapdomātu parādsaistību uzņemšanos.
Kā vēl vienu krīzes mācību "Swedbank" vecākais ekonomists min to, ka algām ir jāseko produktivitātei. Tas nozīmē, ka algām ir jāatbilst padarītajam, bet algu pieaugums straujāks par produktivitāti nozīmē uzņēmuma konkurētspējas samazinājumu.
"Šī nav tikai privātā sektora problēma. Arī sabiedriskajā sektorā atalgojums ir jābalsta uz sasniegto rezultātu, bet tajā pašā laikā tam jābūt salīdzināmām ar privātā sektora algām," teica Stikuts.