Šodien Krievijas un Vācijas gāzes vada projekta "Nord Stream" īstenotāji iesnieguši savu "Apkopoto apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmu" visām deviņām Baltijas jūras valstīm - Krievijai, Zviedrijai, Somijai, Dānijai, Vācijai, Polijai, Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja "Nord Stream" padomnieks Baltijas valstīs Romāns Baumanis.
Tā sagatavošana ir "Nord Stream" iniciatīva, un tā galvenais mērķis ir parādīt "Nord Stream" apkārtējās vides kontroli aktivitātes Baltijas jūrā, visā cauruļvada maršruta garumā.
Pamatojoties uz nacionālo būvniecības atļauju nosacījumiem un prasībām, kuras izsniedza Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas atbildīgās institūcijas, "Nord Stream" sagatavoja piecas nacionālās apkārtējās vides uzraudzības programmas, kuras ietvaros dokumentēs cauruļvada būvniecības ietekmi uz apkārtējo vidi attiecīgās valsts jurisdikcijas ietvaros. Nacionālās apkārtējās vides uzraudzības programmas ir īpaši izstrādātas atbilstoši katras valsts prasībām un nosedz visu cauruļvada maršrutu.
Lai varētu pārskatāmi atspoguļot apkārtējās vides uzraudzības aktivitātes, "Nord Stream" nolēma izveidot "Apkopoto apkārtējās vides un sociālā monitoringa programmu". Nodrošinot projekta caurspīdīgumu un kā "Nord Stream" iniciatīva šodien šis ziņojums ir iesniegts visām deviņām Baltijas jūras valstīm.
Faktiskie uzraudzības pētījumi un tiem sekojošo ziņojumu iesniegšana nacionālajām apkārtējās vides institūcijām jau ir uzsākta. Tāpat "Nord Stream" gatavojas iesniegt pārskatu par uzraudzības rezultātiem. Rezultātus apkopos gada ziņojumā un, līdzīgi kā "Apkopoto apkārtējās vides un sociālo monitoringa programmu", to izplatīs atbildīgajām amatpersonām, kā arī tā būs pieejama publiski. Turpmāk uzraudzības gaitā iegūtie dati būs pieejami pētījumu veikšanai, Baltijas jūras ekosistēmas uzlabošanai.
Uzraudzības aktivitātes ietver tādas fiziskās un ķīmiskās izpētes kā, piemēram, ūdens kvalitāte un nogulsnes. Tiek veikti arī putnu, zivju un jūras zīdītāju novērojumi. Papildus notiek arī sociāli-ekonomiskās vides uzraudzība, kas ietver komerciālo zvejniecību, tiek novērota iespējamā ietekme uz kultūras mantojumu.
Pamatpētījumi tika veikti pirms būvniecības uzsākšanas un uzraudzība turpināsies vienu gadu pēc cauruļvada būvniecības pabeigšanas. Uzraudzības fokuss no ietekmes būvniecības laikā tiks pārorientēts uz uzraudzību ekspluatācijas laikā.
Vairāk nekā 20 izpētes uzņēmumu ir iesaistīti pētījumu un mērījumu veikšanā. Iegūtos rezultātus analizē starptautiski atzītas laboratorijas un "Nord Stream" par saņemtajiem rezultātiem iesniedz atskaites atbildīgajām vides institūcijām katrā valstī.
Neskatoties uz to, ka lielākā daļa "Nord Stream" cauruļvada būvniecība notiek valstīs, kuru likumdošana un standarti atbilst Eiropas Savienības direktīvām un regulām, nacionālās apkārtējās vides uzraudzības programmas ir atšķirīgas. Lielākās atšķirības ir saistītas ar atšķirīgajiem vides faktoriem starp Somu jūras līci, pašu Baltijas jūru un seklajiem ūdeņiem Portovajas līcī. Arī dažādām projekta aktivitātēm, piemēram, mīnu iznīcināšana, bagarēšana, katrā valstī ir atšķirīgas prasības. Papildus arī nacionālās atšķirības ir ietekmējušas uzraudzības programmu izveidi.
Piemēram, Zviedrijā "Nord Stream" būvniecības darbu ietekmi uzraudzīs pēc sekojošiem septiņiem parametriem: duļķainība (nogulšņu izplatība), ūdens kvalitāte, zivju apjomi, komerciālā zvejniecība, iejaukšanās jūras gultnē, kultūras pieminekļi un munīciju iznīcināšana.
Jau ziņots, ka "Nord Stream" ir dabasgāzes cauruļvads, kas pa Baltijas jūru savienos Krieviju ar Eiropas Savienību. 2007.gadā Eiropas Savienības gāzes imports bija aptuveni 312 miljardi kubikmetru, un ir paredzēts, ka līdz 2030.gadam Eiropas gāzes imports pieaugs vēl par 200 miljardiem un sasniegs 516 miljardus kubikmetru gadā. "Nord Stream" nodrošinās aptuveni 25% no šī papildus nepieciešamā gāzes daudzuma, savienojot Eiropas gāzes cauruļvada tīklu ar pasaules lielākajām gāzes rezervēm. Šis projekts būtiski veicinās gāzes ilgtermiņa piegādes drošību un enerģijas partnerību starp Eiropas Savienību un Krieviju.
"Nord Stream AG" pirmo no diviem paralēlajiem cauruļvadiem plāno nodot ekspluatācijā 2011.gadā. Katrs cauruļvads būs aptuveni 1223 kilometrus garš, un to transportēšanas spēja sasniegs 27,5 miljardus kubikmetru gāzes gadā. Pilna transportēšanas spēja 55 miljardi kubikmetru gadā tiks sasniegta projekta otrajā fāzē, kad tiks nodots ekspluatācijā otrais cauruļvads.
"Nord Stream AG" ir starptautisks Šveicē reģistrēts kopuzņēmums, kas izveidots ar mērķi plānot, būvēt un apsaimniekot jauno gāzes cauruļvadu, kas šķērsos Baltijas jūru. Krievijas uzņēmumam "Gazprom" šajā kopuzņēmumā pieder 51% akciju, bet mazākas akciju paketes - Vācijas uzņēmumiem "BASF/Wintershall Holding AG" un "E.ON Ruhrgas AG", Nīderlandes valsts uzņēmumam "N.V. Nederlandse Gasunie" un Francijas enerģētikas uzņēmumam "GDF SUEZ S.A.".
"Nord Stream" ir iekļauts Eiropas Savienības Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E) programmas pamatnostādnēs. 2006.gadā Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un citas Eiropas struktūras norādīja, ka "Nord Stream" ir "Eiropas interesēm nozīmīgs projekts". Līdz ar to "Nord Stream" ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem projektiem, lai nodrošinātu Eiropas enerģijas infrastruktūras vajadzības.
"Nord Stream" cauruļvada būvniecība ir sākta 2010.gada aprīlī pēc detalizētu apkārtējās vides pētījumu un ietekmes uz vidi novērtējumu veikšanas visā cauruļvada maršruta garumā. Projekta laikā izmanto trīs cauruļvadu ieguldīšanas kuģus - "Saipem" uzņēmuma "Castoro 6" kuģis veic lielāko daļu zemūdens būvniecības. "Castoro Dieci" ir pabeidzis būvniecību Vācijas ūdeņos, kur tas izbūvēja abu cauruļvadu krasta nostiprinājumu Vācijas teritorijā. Somu jūras līcī kā "Saipem" apakšuzņēmēju izmanto "Allsea Solitaire" kuģi. Pirmā cauruļvada darbību ir plānots sākt 2011.gadā un otrā cauruļvada - 2012.gadā.