Tiesībsarga amatā trešo reizi apstiprina Jansonu

 Saeima ceturtdien ar 68 balsīm "par" un 24 balsīm "pret" tiesībsarga amatā uz trešo pilnvaru termiņu ievēlēja Juri Jansonu.

Deputātiem bija jāizšķiras starp trīs kandidātiem - esošo tiesībsargu Jansonu, Labklājības ministrijas parlamentāro sekretāru Krišu Lipšānu (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV) un bijušo Talsu novada domes vadītāju, juristu Edgaru Zelderi, kuru virzīja Jaunā konservatīvā partija.

Par Lipšānu tiesībsarga amatā balsoja astoņi deputāti un 84 - pret, kamēr Zelderim atbalstu pauda 15 deputāti, bet 77 parlamentārieši viņa kandidatūru noraidīja.

Jansona pārvēlēšanu amatā atbalstīja trīs koalīcijas frakcijas - Nacionālā apvienība, "Jaunā vienotība" un "Attīstībai/Par!", kā arī opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Saskaņa".

Jansonu pirmo reizi šajā amatā Saeima ievēlēja 2011.gada 3.martā, bet 2016.gada 3.martā pārvēlēja šajā postenī.

Jansons ir dzimis 1973.gadā. Rīgas Stradiņa universitātē viņš ir studējis doktorantūrā socioloģiju, bet Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu ekonomikā un jurista kvalifikāciju.

Pirms stāšanās tiesībsarga amatā Jansons bija "RSK apdrošināšana" valdes priekšsēdētājs un vēlāk likvidators, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks informācijas sabiedrības un elektroniskās pārvaldes jautājumos, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta vadītājs un Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācijas direktors.

Nacionālās apvienības (NA) frakcijas vārdā deputāts Ritvars Jansons norādīja, ka politiskais spēks balsos par Jansonu tiesībsarga amatā. Deputāts atzīmēja, ka NA ir novērtējuši tiesībsarga darbību daudzās sfērās, tostarp, lai novērstu latviešu diskrimināciju darba tirgū, pieprasot svešvalodu zināšanas, kā arī jautājumā par bērnu adopciju uz ārzemēm, pieprasot skaidrību un noteiktību, ja tā tiks atļauta. Viņaprāt, Jansona vārdam adopcijas jautājumā būs "liels svars".

Jansons uzsvēra, ka esošais tiesībsargs Jansons amatā ir autoritāte, un pauda cerību, ka politiskā spēka un tiesībsarga institūcijas sadarbība arī turpmāk būs konstruktīva.

Arī Vita Anda Tērauda (AP) un Aigars Bikše (AP) aicināja trešo reizi amatā apstiprināt Jansonu.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vārdā parlamentāriete Dagmāra Beitnere Le-Galla aicināja atbalstīt Zelderi, jo "vajag svaigu skatu uz tiesībsarga institūciju un darbībām".

Divi termiņi ir pietiekami demokrātiskā valstī, lai ieņemtu tik atbildīgu amatu, uzskata JKP frakcija. Tāpat, viņuprāt, ir svarīgi, ka cilvēktiesību sargāšanas institūcijas vadītājs ir pieteicies pats un viņam ir svaigs skats uz šo ļoti sarežģītu sektoru.

Beitnere Le-Galla atzīmēja, ka Jansona atskaitē par aizvadīto gadu bija pieļauta liela kļūda, norādot, ka cilvēktiesības "stāv pāri" Covid-19 situācijai. "Ir vajadzīgs cilvēks ar jaunu enerģiju, jaunu skatu, kas palīdzētu mūsu sabiedrībai kopumā parādīt, ka virzāmies uz priekšu ar jauniem kandidātiem, kas var ienest pārmaiņas," teica deputāte, vienlaikus apgalvojot, ka aiz JKP izvirzītā kandidāta nestāv nekāds politiskais spēks.

"Jansons desmit gadu laikā ir saaudzis ar politiskām partijām. Ir skaidri redzama viņa saistība ar vismaz divām partijām," izteicās parlamentāriete.

Savukārt Andrejs Klementjevs (S), paužot "Saskaņas" frakcijas viedokli, vērtēja, ka Jansons ir pierādījis, ka viņš nebaidās no valdošās koalīcijas, premjera vai labklājības ministra.

"Viņš drosmīgi iesniedza četrus pieteikumus Satversmes tiesā un šīs lietas uzvarēja. Panāca daudzmiljonu invstīcijas sociālajā sfērā. Panāca, ka cilvēki saņems lielu pielikumu saviem minimālajiem ienākumiem, un ne tāpēc, ka labklājības ministrs aktīvi rūpējas par šo sfēru vai premjers uzskata to par prioritāti, bet tāpēc, ka Jansons pierādīja tiesā, ka cilvēki nesaņem tādus ienākumus, lai dzīvotu minimāli labi," uzsvēra Klementjevs.

Savukārt opozīcijas deputāte Jūlija Stepaņenko aicināja balsot par Lipšānu. Opozicionāre teica, ka, tiekoties ar tiesībsarga amata kandidātu, deputāti esot pārliecinājušies par Lipšāna "svaigo skatījumu" uz tiesībsarga amatu un pienākumiem. Tāpat viņam esot bijis interesants redzējums par to, kā veidot ikgadējo valsts budžetu.

Pašlaik ir stājušies spēkā grozījumi Tiesībsarga likumā, kas ierobežo maksimālo termiņu tiesībsarga amatā. 7.janvārī šos grozījumus pieņēma Saeima, tādējādi mainot tiesībsarga izvirzīšanas kārtību, kā arī pilnvaru termiņu.

Ar izmaiņām noteikts, ka viena un tā pati persona var būt par tiesībsargu ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Attiecīgās izmaiņas stāsies spēkā 2022.gada 1.janvārī un vēl neattiecās uz šīm tiesībsarga vēlēšanām, tā ļaujot Jansonam kandidēt uz tiesībsarga amatu trešo reizi.

Saeima uzskata, ka vairāku pilnvaru termiņu ierobežojums pēc kārtas pildīt kādu vadošu amatu ir būtisks, lai novērstu stagnācijas riskus, sekmētu institūcijas attīstību un radītu priekšnoteikumu tam, lai šim nozīmīgajam amatam pēc laika būtu jāizraugās jauns profesionālis.