Pētījums: Baltijas valstis visaktīvāk iestājās pret notikumiem Baltkrievijā

Atskatoties uz ieilgušajiem protestiem Baltkrievijā pēc 2020.gada prezidenta vēlēšanām, tapis Latvijas Ārpolitikas institūta pētījums par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu atbildes reakcijām uz pēcvēlēšanu krīzi Baltkrievijā.

Pētījums liecina, ka Baltijas valstis galvenokārt Lietuva un Latvija ir bijušas visaktīvākās, iestājoties par starptautisku spiedienu uz Baltkrievijas režīmu.

Baltijas valstis īstenoja divpusējus atbildes soļus un kļuva par vilcējmehānismu Eiropas Savienības (ES) sankciju politikas ieviešanā.

"No vienas puses, aktivitāte ir saprotama, ņemot vērā Baltijas valstu pilsonisko un politisko solidaritāti, kas izriet no vēsturiskās pieredzes 90. gados cīņā par neatkarības atjaunošanu. No otras puses, ir interesanti vērot, kā sodītāja funkciju uzņēmās valstis ar visciešāko sabiedrisko un ekonomisko sadarbību ar Baltkrieviju, tātad arī lielāko savstarpējo atkarību. Latvijas gadījumā attiecību izmaiņas ir vēl interesantākas. Tās ir mainījušās pat negaidīti krasi, ņemot vērā līdzšinējo ciešo politisko dialogu ar Baltkrievijas režīmu," stāsta Evija Djatkoviča, pētījuma līdzautore un līdzredaktore.

Ziemeļvalstis Baltkrievijas krīzes kontekstā ieņēma salīdzinoši mērenu pozīciju, atturīgāku nekā varētu būt gaidīts. Tās reaģēja galvenokārt starptautisko organizāciju ietvaros - ES, Eiropas Padome, ANO, EDSO un citās.

"Šāda pieeja ilustrē vēlmi investēt politisko kapitālu multilaterālās iniciatīvās ar lielāku potenciālo ietekmi uz notikumiem Baltkrievijā, tomēr vienlaikus liecina arī par zināmu intereses trūkumu attiecībā uz valsti, kas atrodas tālu un ar kuru sadarbība nav bijusi Ziemeļvalstu dienas kārtības prioritāte," komentē E. Djatkoviča.

"Pētījums apliecina, ka ģeogrāfijai un līdzšinējo attiecību kontekstam ir nozīme, pieņemot lēmumus par valstu iesaisti starptautisku krīžu risināšanā."

Visbeidzot pētījums arī parāda, ka vienu pašu Baltijas valstu centieni nav nepietiekami, lai mobilizētu savlaicīgu un efektīvu ES un plašākas Rietumu kopienas atbildes reakciju. Tādēļ intensīvāka Ziemeļvalstu iesaiste, īpaši jautājumos, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus, ir no svara turpmāko krīžu kontekstā un Baltkrievijas krīzes tālākā risināšanā.